Uncategorized

Klusajā Sestdienā mūsu klusais (aiz-)lūgums par Ulubeles opīšiem un omiņām – par viņu vecumdienām mājās, ne patversmē. Viņiem vairs nav laika un spēka pielāgoties un pierast pie tik krasas dzīves apstākļu maiņas skaļā un lielā patversmes suņu saimē. Viņi ilgojas tik pēc tā viena – sajūtas, ka esi vajadzīgs un mīlēts savam īstajam cilvēkam. Un tā var būt tikai Mājās. Viņi skumst, viņi ir apjukuši un ar cerībām raugās uz durvīm, vārtiem, uz katru ienākošo cilvēku…

Lielās Piektdienas filozofiskais vēstījums pasaulei ir par katra mūsu izvēles atbildību un par sekām, ko radām ar savu lēmumu. Viena diena patversmes dzīvē arī ir par izvēlēm – par mūsu sabiedrības izvēlēm.

Esam apkopojuši 2023.gadu Ulubelē skaitļos un infografikās. Šobrīd Ulubelē ir tik daudz dzīvnieku, kā nekad agrāk – vairāk nekā 500. Precīzu skaitu neminam tāpēc, ka tas mainās ne pa dienām, bet pa stundām – šobrīd gan biežāk papildinās ar jaunpienācējiem, nekā samazinās adoptēto iemītnieku dēļ. Kāds tad bijis iepriekšējais gads mūsu patversmē?

Rīt, 28. februārī pulksten 10:00 Saeimā Tautsaimniecības komisijā izvērtēs priekšlikumus Dzīvnieku aizsardzības likuma 3. lasījumam.

Sabiedrībā daudz tiek pieminēta atbildība par dzīvnieku pamešanu, bet par maz tiek runāts par bezatbildīgu dzīvnieku pavairošanu. Kucēni un kaķēni tiek burtiski štancēti. Valstī novērojama dzīvnieku pārprodukcija – tomēr likumdevēji izliekas nedzirdam šo problēmu. Kāpēc?

Ulubeles komandai šis gads iesākās ar patiesi jauku pārsteigumu no apdrošināšanas sabiedrības BALTA: līdz pat gada beigām esam apdrošināti ar BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas sniegs atbalstu, ja apdrošinātajai personai gūta trauma vai gadījusies saslimšana.

Šovakar VĒSTULE NO MĀJĀM citā formātā: raidījumā Ķepa Uz Sirds mazā FRENKIJA laimīgais stāsts. Bet pirms video noskatīšanās maza, bet ļoti svarīga atkāpe Frenkija dzīvesstāstā: 2022.gada vasarā viņa saimnieki bija nolēmuši atbrīvoties no apnikušā suņa un par šņabja pudeles samaksu atdeva kādam noslīcināšanai. Šim cilvēkam tomēr izrādījās vairāk cilvēcības nekā “saimniekiem” – pudeli paturēja, bet suņuku palūdza nogādāt patversmē.

Ceturtajā Adventē, kas šogad sakrīt ar Ziemassvētku vakaru, visgaišāko sveci Adventes vainagā iededz Susurs – 4 gadus vecs draudzīgs un mīļš suņu puisītis, kurš Ulubelē nonācis pirms dažām dienām. Nē, viņš nav cietsirdības vai nežēlības upuris, bet gan dzīvs atgādinājums mums, cilvēkiem par uzmanību un iejūtību vienam pret otru – arī saviem līdzcilvēkiem, kaimiņiem, radiem, novadniekiem un, protams, viņu četrkājainajiem ģimenes locekļiem.

Lai vērstu uzmanību uz pārmērīgajiem dzīvnieku vairošanas apjomiem, kas noved pie dzīvnieku pamešanas un nogalināšanas, ceturtdien, 21. decembrī, uz piketu pie Saeimas ēkas pulcējās virs 100 cilvēkiem, kam rūp, lai katram mīļdzīvniekam būtu sava ģimene un mājvieta. Dzīvnieku aizstāvji arī izdalīja deputātiem Kaķmeitiņas (mazas kaķēnu atainojošas lellītes), tādējādi atgādinot, ka katrs dzīvnieks piedzimstot vēlas dzīvot un būt mīlēts. Kucēni un kaķēni nevēlas, lai viņus uzskata par preci, kuru nepārdošanas gadījumā var noslīcināt, likvidēt vai izmest miskastē.

Tas ir Dondi jeb kā saimnieki viņu mīļi sauca – DODA (7 gadi) – prātīgs, uzticams, sirsnīgs suns, kurš pie mums nonācis smagā likteņa dēļ. Ja godīgi, viņa skatienu grūti izturēt – tajā ir tāda smeldze, pārmetums un nolemtība… Šķiet, ka viņš no pārdzīvotā pāragri nosirmojis un izskatās sakrities, bēdīgs un vientuļš.

Atgriezīsimies pie pašiem pirmssākumiem, kad radās vīzija par īstu paradīzi dzīvniekiem. Dibināta 2005. gadā, Ulubele tiecās būt vairāk, kā vien patversme, tā gribēja kļūt par dzīvnieku viesnīcu, rehabilitācijas centru un izglītības platformu bērniem un visai sabiedrībai par cilvēcību un draudzību, jo mājdzīvnieks ir cilvēka labākais draugs.