Adoptēju Cacīti gandrīz pirms pieciem gadiem (2009.gada vasarā).
Mums bija paredzēts vest viņu manai mammai – viņas sunītim gribējām draudzeni. Bet sanāca tā, ka līdz aizvešanas brīdim Cacīte bija jau izvēlējusies savu saimnieci.
Pie jums viņa jau bija bijusi divus mēnešus – jūs stāstījāt, ka esat atraduši viņu kaut kur Rīgā ielenktu starp lielu suņu baru. Neviens nebija viņu meklējis, un no sākuma esot bijuši diez gan daudz potenciālo adoptētāju, taču pēc tam vairs neesot bijis neviens.
Aizbraucot pie jums, uzzinājām, ka viņai jau ir apmēram 10 gadu. Pie jums viņa gulēja iekštelpās uz dīvāna. Vēl tagad atceros, ka iegājām iekšā un viņa tur čučēja, tad tā mīļi paskatījās uz mani. Viņai bija tādi forši 2 zobiņi, bet diemžēl no vecuma viņai zobiņi izkrituši – nekādi nevarējām glābt. Paņēmu viņu rokās un iznesu ārā, viņa iekāpa puķu dobē, paskatījās uz mani un mazliet paluncināja astīti. Tā nu ņēmām viņu, lai vestu manai mammai. Jūs stāstījāt, ka kāda no jūsu darbiniecēm esot paņēmusi viņu līdzi uz mājām un ielikusi vannā un viņa ēdot tikai Doktora desu. Jūs bijāt viņu nodēvējuši par Saulīti.
Nākamajā dienā aizbraucām pie manas mammas un Cacīte vairs neatkāpās no manis ne soli. Mamma tikai noteica, ka nevarot sunim atņemt saimnieci. Tā mēs kļuvām par vienu ģimeni. Par Cacu viņu nosaucām, jo viņa bija (un ir vēl joprojām) ļoti cimperlīga un izvēlīga. Tā nu viņa ir Cacīte.
Nu jau esam kopā gandrīz piecus gadus. Mums ir bijuši ļoti daudz kopīgu kreņķu un pārdzīvojumu. Mēs esam četras reizes mainījušas dzīvesvietas, bet pēdējā – tagadējā mums ir uz ilgu laiku.
Pagājušajā gadā mums bija ļoti daudz kreņķu – nomira mūsu tante, pie kuras dzīvojām un abas ļoti pārdzīvojām. Cacītei pat bija insults, taču, tā kā ļoti ātri noreaģējām un nonācām klīnikā 2 stundu laikā, tad nebija nekādu paliekošo seku.
Ilgu laiku Cacīte brauca man līdzi katru dienu uz darbu pēc insulta, bet, nomainot, darba vietu, tagad Cacīti katru dienu vedu pie mums tuviem un mīļiem cilvēkiem, kuri viņu katru dienu pieskata. Kā bērnu vest uz bērnu dārzu – no rīta aizvedu un vakarā pēc darba braucu pakaļ. Viņai tur ļoti patīk – tur māja un dārzs, kurā viņa var staigāties, kad vien gribas, divi citi suņi, kuri viņu katru dienu pie vārtiem sagaida un divi kaķi, ar kuriem viņa dala dīvānu gulēšanai. Taču katru vakaru pēc plkst. 17.00 viņa iekāp savā somiņā un gaida mani – kad brauksim uz savām mājām.
Mēs abas esam ļoti līdzīgas – abas cimperlīgas, izvēlīgas, mums abām ļoti patīk braukt ar automašīnu. Mums patīk braukt ciemos, bet esam vēl priecīgākas, kad abas braucam mājās.
Cacīte ir braukusi ar visa veida sabiedrisko transportu – tramvaju, autobusu, trolejbusu, taksometru, maršruta taksometru, kā arī esam braukušas ar vilcienu un lidojušas ar lidmašīnu, kā arī nācies uz pāris stundām atrasties uz kuģa. Kopumā viņai nekas nav pretī pārvietoties ar jebkuru transportu, jo galvenais, ka saimniece blakus. Ikdienā abas pārvietojamies ar savu auto.
Katru pavasari (maijā) vedu Cacīti pie friziera, lai vasarā nebūtu tik karsti, taču lai līdz rudenim ataugtu spalva. Bildēs varat redzēt, kāda viņa izskatās pēc friziera apmeklējuma.
Cacītei nepatīk pārāk daudz staigāt – bišku pastaigā un pietiek. Vienmēr grib visur līdzi nākt, taču paiet mazu gabaliņu un tad sāk čīkstēt, ka jāņem opā.
Viņa pārsvarā ēd tikai vārītas vistas kājiņas, un dažreiz iedodu kādu cīsiņu, bet vispār vetārsts neatļauj mums cīsiņus ēst, jo mums ir problēmas ar kuņģi. Savukārt pie saviem ikdienas suņu biedriem viņa ēd arī griķus ar vistu – laikam kompānijas pēc.
It kā viņa tikpat kā neko neēd un esmu mēģinājusi dot viņai pagaršot visu ko, lai saprastu, kas varētu būt viņas kārums. Noskaidroju, ka kārums viņai ir torte „Skudrupūznis”, plombīra saldējums un Lāču cepumi „Mandeļu trijstūrīši”.
Vēl Cacīte ne īpaši patīk vīrieši un bērni – parasti viņa cenšas tiem (kuri ciemos atnākuši) ieķerties kājās, bet tā kā zobu ir palikuši ļoti maz, tad grūti viņai sanāk.
Tā ir Cacītes jaunā gultiņa jaunajās mājās. Bet pa nakti tomēr guļ blakus saimniecei.
Kad saimniece iet gulēt, arī Cacīte ir gatava doties blakus.
Šādi Cacīte izskatās maijā pēc friziera apmeklējuma.
