Ulubele

Labdien!
Pagājušā gada 5.oktobrī Rāmavas istādes laikā ieguvām jaunu ģimenes locekli – sunīti.

Nosaucām par Annu – ikdienā gan biežāk saukta par Anneli.
Suņu meitene tagad dzīvo Salaspilī. Viņa dala saimniecību ar vecāko suneni Klāru un vienaudzi runčuku Bosiku. Bosiks uz Latviju atceļoja no Saudi Arābijas, šajā valstī tika adoptēta Bosika mamma Mince.

Anna labi iejutās mūsu mājās jau ar pirmajām stundām.
Anna ir ļoti laba Klāras skolniece un pacietīgs rotaļu biedrs Bosikam.
Brīžiem draiskojas visi trīs – Anna, Bosiks un Klāra.
Kopā arī paēd un atpūšās.

Paldies

Labdien!

Jau pāris mēnešus esam laimīgi kopā ar Bosu- adoptēto suņu puiku no Ulubeles. Jaunajās mājās Dobelē kucēns iejutās pirmajās stundās pēc atbraukšanas- te viņam pavērās plaša teritorija skraidīšanai, dažādi dabas brīnumi- kukaiņi, putni, vardes…
Nedēļas laikā bija apgūtas podiņmācība, vingrinājumi ar bumbiņas atnešanu, pat pirmās komandas (sēdi, guli stāvi).

Saprast savu suņu zēnu mācījāmies arī mēs – pirms nakts miera- kopīgi kārtīgi izskrieties, no rītiem laicīgi celties, neatstāt suņu bērnu mājās vienu ilgāk par pāris stundām, jo tad uz grīdas mūs sagaidīja “skumu čupiņas un peļķītes”- (ne jau tīšām- aiz bēdām), bet pusdienas laikā- netraucēt pagulēt diendusu un vienmēr, veikalā ieejot, atcerēties, vai Bosiņam ir barība un kārumiņi.:)

Vispār kucēns ir ļoti komunikabls- labāk jūtas, kad mājās ir kāds, ko sargāt, pat balsi ir uzaudzējis kā divtik lielam zvēram.
Mākam arī kopīgi jokoties- spēlēt ķerenes un sunīšus, bet ir vērtīgās mantas, ko nedrīkst čiept vai grauzt, tās paklausīgi (ja netīšām gadās mutē) jāatdod tētim un mammai.
Par brāli Bosu sauc Katrīna (9) un Enija- (6gadi),ar kurām ir tīri jautri, bet reizēm kā jau bērniem tiek noskaidrots, kurš galvenais.
Dziļais un interesantais sunēna raksturs vēl nav līdz galam ļāvis saprast, kāds viņš dienās izaugs, bet pie labu manieru veidošanas strādājam katru dienu. Tas nav viegli, ne viņam ne īpaši vecmāmiņai, kuras skaisto dārzu Bosiņš mēdz pārstādīt, veidojot lielākas un mazākas dizaina bedrītes dobēs un apstādījumos. Lai arī šī ir mūsu pirmā kopīgā vasara, viss liecina par to, ka būsim laimīgi arī turpmāk. Galvenais, mūsuprāt, ir mīlestība, ko varam dāvāt un saņemam pretim.

Lai veicas!
Anda un Raivo

Labdien, Ulubele!

Decembrī no viņa iepriekšējām mājām paņēmām Karro, gandrīz 11 gadus jaunu jauktenīti, kura saimnieks gāja bojā Maxima traģēdijā un kuru pieskatīja un baroja kaimiņiene.
Iepazīstoties Karro mūs uzņēma draudzīgi, un pārcelšanās dienā labprāt devās uz mūsu mašīnu un bez ierunām devās uz savām jaunajām mājām, kur viņu jau gaidīja mopsenīte Dora un taksītis Umberto.

Ļoti ātri Karro iemācījās lietot suņu durvis, lai pēc savas patikas ietu ārā dārzā vai sildītos iekšā mājā. Arī ar pārējiem mājas suņu iemītniekiem attiecības uzreiz izveidojās ja ne gluži uzmācīgi mīļas, tad neitrāli draudzīgas.
Nu mēs zinām visas komandas, kuras Karro māk un izpilda. Tik pie siksniņas, tāpat kā pārējie divi delveri, kas pa dārzu vien parasti skrien, vēl mācāmies iet.
Karro ir apbrīnojami mierīgs suns – ne rej, ne rok dārzu, ne dara citas blēņas. Jau savās iepriekšējās mājās Karro gājis tik pa celiņiem vien.
Esam viens pie otra ļoti ātri pieraduši, ar Karro ir ļoti viegli. Vien, tiklīdz Karro un cilvēks ir katrs savā durvju pusē, notiek klusa smilkstēšana – cilvēka kontakts Karro, šķiet, patīk, ja ir nepārtraukts.
Karro arī ļoti nosvērti reaģē uz citiem suņiem, un pavisam nereaģē uz “mjau” vai maziem bērniem, kas mūs ļoti iepriecina un atvieglo pastaigas aiz sētas.
Karro ir apbrīnojami jauneklīgs un aktīvs, labprāt kopā pavadām laiku, pastaigās, spēlēs un “skoliņā” pēc iespējas viens otru nogurdinot.

Katrīna un Agnese

Sveiciens no Smiltenes!

Esmu suņupuika vārdā Rokijs, tā nodēvēja mani jaunie saimnieki vairāk kā pirms 5 mēnešiem. Jūsu patversmē uzturējos aptuveni līdz 1 gadam, kad beidzot jaukajā 2013.gada Septembrī es uzrunāju kādas jaunietes sirdi. Pēc nelielas pastaigas patversmes apkārtnē mēs bijām sadraudzējušies, ka varēja sākties mans laimīgais un tālais ceļš uz latvisko mazpilsētu Smilteni. Braucot uz Smilteni uzvedos zolīdi, neslēpu no jaunajiem saimniekiem, ka biju mazliet noskumis, jo tur patversmē palika mani četrkājainie draugi tikpat jaukie suņupuikas un suņumeitenes kā es…
Pie jaunajiem apartamentiem pieradu mēneša garumā. Eju pastaigāties un ieelpoju svaigu gaisu priežu mežā. Ir arī savi niķīši, piemēram “Palīdzu” kādreiz panest kādu malkas pagali.

Šeit jaunajās mājās ir plašums, kas mani apmierina.

Esmu vārdu sakot laimīgs!

Ar mīļiem sveicieniem
Baiba, Edijs un suņupuika Rokijs Smiltenē

Labdien!

Teo ir viens enerģisks suņa puika. Viņam vienmēr ir savs viedoklis, un parasti arī izsaka to. Jau māju sirdīgi sargā, dusmīgi uzrejot svešajiem. Var redzēt, kad vismaz viens no vecākiem ir bijis inteliģents suns, varbūt pat abi. Bez viņa nevar nekas notikt mājā.

Labdien!
Mēs esam Suri saimnieki, kuriem paveicās iepazīties ar šo brīnišķīgo suni “Ulubele” patversmē.

Ieraugot šo suni vienu reizi, mēs vairs nespējam aizmirst viņas skumjo skatienu.
Tagad mēs esam vēl draudzīgāka un laimīgāka ģimene, kurai ne tikai patīk pastaigāties, bet arī pavadīt kopā katru brīvu minūti.
Paldies „Ulubele” par visām rūpēm un pūlēm! Pateicoties Jums daudzi dzīvnieki atrod sev māju un vēl daudzi atradīs!
Tie, kuri domā un šaubās – nebaidieties ņemt dzīvnieku no patversmes: tādu mīlošu un pateicīgu draugu jūs nekur citur neatradīsiet!