Leons

Leons

“Man dzīvē ir bijuši jauki un skumjāki brīži, par ko vēlos padalīties. Kā es nokļuvu patversmē, nemaz īsti neatceros, un man neviens to pastāstīt arī nevarēja. Teica, ka patversmē sanāca iegriezties pat divas reizes. Pirmo reizi tur nokļuvu 2010. gada pavasarī, kad biju pavisam maziņš, piedzimis kāpņu telpā un nevienam nevajadzīgs. Laikam jau mani tad kāds paņēma no patversmes, bet izrādījās – nebija gatavs iedot man mājas – gribēja tikai paspēlēties pa vasaru… Tā nu rudenī atkal attapos patversmē. Jutos slimīgs un vārgs, iesnas mocīja katru dienu un austiņas niezēja. Tur man lika ēst zāles, ko paklausīgi darīju, cerot, ka izveseļošos un atradīšu siltas mājas.
Pārsvarā gulēju savā vietiņā, jo ar lielajiem kaķiem nebija spēka cīnīties. Vienu dienu izdzirdēju kņadu – atkal bija atnākuši viesi. Tad nu es arī devos laukā atrādīties, lai gan cerības jau pamazām sāka zust. Mani paņēma rokās divas meitenes, teicās ņemt līdzi… tas bija neticams piedzīvojums, kā meklēja manu pasi un rakstīja visādus dokumentus, un tad mēs braucām ar auto… uz mājām.

Leons

Mājās man vēl ilgi sanāca ārstēties, jo biju saķēris visādas infekcijas. Ilgi cīnījos ar iesnām un puņķiem, ausu ērcīti un citiem parazītiem. Aplipināju arī savu jauno draugu Ričardu, kurš no sākuma ieturēja distanci, bet jau otrajā dienā ļāva sev gulēt blakus. Taču jau pavisam drīz viss bija kārtībā.

Leons

Biju tik mīlīgs, ka Ričards nevarēja atteikt un pieņēma mani kā savu jauno brālīti. Ričards Eizenhauers, kurš par mani ir divus gadus vecāks, stāstīja, ka viņš arī nācis no ielas, bet mājas pie manām jaunajām saimniecēm atradis pats.

Leons

Pēc visa piedzīvotā biju mīļš pret jaunajām saimniecēm, bet viesiem rokās nedevos. Uzticēties cilvēkiem sāku tikai pēc ilgāka laika.. Tagad, pēc gada, kad no sirds esmu iedzīvojies mājās, man ir arī citi draugi – kaimiņu suns un runcis, kuri reizēm atnāk sasveicināties.
Es ļoti ceru, ka arī citiem kaķiem izdosies atrast siltas mājas un tikpat mīļus un jaukus saimniekus (kas atļauj kāpt uz galvas un gulēt gultā) kā man.”

Leons

Leons Džefersons, saukts par Ļoņčiku
[Leona domas centās pierunāt viņa un Ričarda saimnieces Agnese un Alise]

Emīlija

Emīlija

Augustā no Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes paņēmām kaķēnu. Mazajai dots vārdiņš Emīlija. Lai gan sākumā mazā bija diezgan bailīga, taču ļoti ātri aprada ar jaunajām mājām un, šķiet, tagad jūtas ļoti apmierināta.

Emīlija

 

Emīlija

Emīlija ir ļoti mīlīga un draudzīga kaķu meitenīte, taču ir diezgan liela nedarbu darītāja. Ir cietuši daži puķupodi un vāzes, kā arī nedaudz ticis apgrauzts Ziemassvētku kaktuss. Taču kopumā Emīlija ir ļoti kārtīga un tīrīga.

Emīlija

Emīlija nu jau ir kļuvusi par mūsu ģimenes pilntiesīgu locekli un grūti iedomāties ikdienu bez viņas.
Paldies!

Marko

Marko

Jums raksta ģimene, kas pirms pusgada no Līčiem paņēma sunīti. Mājās atvedām vien nieka 3 kg vieglu, melnbaltu kucēnu, kurš tagad jau ir liels, spēcīgs mājas sargs vārdā Marko.

Marko

Bijām pārsteigti cik gudrs sunītis mūsu ģimenei ir pievienojies, pat ūdens bļodiņu pienesa klāt, kad tā bija tukša, apmeklējām arī suņu skolu, bet tur Marko tomēr vēl ļoti baidās no lielajiem skolas biedriem.

Marko

Marko ir ļoti sociāla būtne, mēs regulāri ejam staigāt, sunītim ļoti patīk peldēties upē, kā arī skriet pa meža brikšņiem un spēlēties ar kastaņiem. Sabiedrībā vienmēr Marko saņem komplimentus par savu smuko, balto žābo uz krūtīm. Protams, nevar nepieminēt lielo mīlestību pret mašīnu, tiklīdz tai durvis vaļā, tā Marko iekšā un gatavs braukt. Viņš mums arī palīdz saplacināt plastmasas pudeles un sasmalcināt jebkāda izmēra kartona kastes.
Vienīgā situācija, kad Marko ir ļoti neapmierināts, ir no rītiem, kad visi vēl guļ, bet Marko jau pamodies. Tad viņš uzņemas katru pamodināt – no sākuma mīlīgi bučojot, bet, ja tad vēl nemostas, tad lienot zem segas un kožot kājas pirkstos.

Marko

Marko mūsu mājās ir ienesis lielu devu jautrības, kā arī mīlestības. Viņš ir visas ģimenes luteklītis un mēs vēlamies pateikt lielu paldies Ulubelei par Marko un citu pamesto dzīvnieku izglābšanu, kā arī par iespēju saņemt šo mazo brīnumiņu no Jums.

Zane un Marko

Siguldas novada Jaunrades centrā

DzAizsDiena

Šodien viesojāmies Siguldas novada Jaunrades centra Ekoloģijas un dzīvnieku draugu pulciņā, kur, atzīmējot Dzīvnieku aizsardzības dienu, norisinājās plašs pasākums ar konkursiem, interesantiem cilvēkiem un arī dzīvniekiem.

Pasākuma programma bija plaša un daudzpusīga:
– mākslas zinātniece I.Grote stāstīja par Sv.Asīzes Francisku;
– veterinārārsts A.Lankovskis runāja par rūpēm saistībā ar mūsu mājas dzīvniekiem;
– V.Vītola informēja par meža zvēriem un to, kādos gadījumos tos noteikti nevajadzētu “glābt”;
– mēs – ulubelieši – stāstījām par savu Ulubeli un patversmes dzīvniekiem;
– mūsu Ullu un Belle priecēja klātesošos ar savu atraktivitāti;
– V.Akimova demonstrēja suņu paklausību;
– bija sarīkoti vairāki saistoši konkursi par dzīvnieku tēmu un sarūpētas balvas uzvarētājiem.
Pasākumu atbalstīja t/c „Raibais Suns”.

Par to, kā mums gāja, vairāk informācijas un bilžu mūsu blogā – http://ulubele.blogspot.com/2011/10/siguldas-novada-jaunrades-centra.html. Pateicamies pasākuma organizētājai Dzintrai Rūtenbergai un Siguldas novada Jaunrades centra kolektīvam par sirsnīgo uzņemšanu.

Liels sirsnīgs paldies!
Priecīgā U komanda :)))

… tiem dzīvas dvēseles

Un katram dzīvniekam uz zemes, un katram putnam debesīs, un visam, kas rāpo pa zemi, Es devu dzīvu dvēseli…
/Svētie raksti/

DzAizsDiena

Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele sveic visus ikgadējā Starptautiskajā Dzīvnieku aizsardzības dienā, kuru šogad pasaulē svin jau 80-to reizi.
Cienīsim visu dzīvo radību, kas mīt mums tuvākā vai tālākā apkārtnē, jo tiem dzīvas dvēseles – tie jūt tāpat kā mēs.

Ar cieņu un mīlestību,
Jūsu U komanda

Ar cerību par mājām

ArCeribuParMajam

Ar šādu nosaukumu sestdien, 1.oktobrī, norisinājās vēl nebijis pasākums – izstāde dzīvniekiem, kuri meklē mājas. No tradicionālajām dzīvnieku izstādēm tā atšķīrās ar to, ka dzīvniekus varēja apskatīt galvenokārt video attēlu veidā un tie nebija titulēti šķirņu pārstāvji, bet pavisam vienkārši un mīļi kaķi, suņi, seski, kuri nonākuši uz ielas cilvēku bezatbildības dēļ. Tieši akcentēt cilvēku atbildību pret tiem, kurus pieradina, bija pasākuma galvenais mērķis. Ar savu pieredzi par situāciju Latvijā dalījās dzīvnieku aizsardzības biedrību pārstāvji – „TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem”, klubs „Seskumīlis”, „Ķepu – ķepā” un „Dzīvnieku pansija Ulubele”, kura šobrīd apsaimnieko Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi „Līči”. Visi bija vienisprātis, ka vissmagāk klājas kaķiem, kuru skaits uz ielām dramatiski aug (pateicoties ekonomiskai situācijai, aizbraucējiem un bezatbildīgajiem, kuri savus mīluļus vienkārši izliek uz ielas, tā nolemjot lēnai nāvei, jo dzīvnieciņiem nav iemaņu, lai izdzīvotu jaunajos apstākļos). Pārpildītās patversmes pārsvarā paredzētas suņiem, konsekventai un humānai vairošanās ierobežošanai pašvaldībām pietrūkst līdzekļu, bet likumi, kas aizsargā pret cilvēku ļaunprātību, faktiski nestrādā.

ArCeribuParMajam

Arī situācija ar seskiem kļūst arvien nopietnāka. Seski ir trešā lielākā mājas (istabas) dzīvnieku kategorija pasaulē, kuri arī pie mums popularitāti ieguva pirms vairākiem gadiem un tagad nākas saskarties ar sekām – no apnikušā zvēriņa cilvēki atbrīvojas, to izmetot uz ielas. Bet seskiem uz ielas nav iespējams izdzīvot vispār, kā arī patversmēs tos neņem. Kluba „Seskumīlis” pārstāvji pastāstīja par galvenajiem iemesliem, kādēļ rodas vēlēšanās no dzīvnieciņiem atbrīvoties, kā arī lūdza sazināties ar biedrību, ja sesku vairs nevēlas paturēt, nevis to izmest.

ArCeribuParMajam

Dienas gaitā pasākuma apmeklētāji un dalībnieki uzzināja daudz interesanta un noderīga par suņu paklausību, kā to panākt (jo nepaklausība ir viens no iemesliem, kādēļ mēdz no suņa atbrīvoties). Kinoloģes Jūlijas Bogomolovas sunīte Elfa labas suņu manieres demonstrēja praksē. Par canisterapiju (kas tā tāda un kādos gadījumos izmanto) pastāstīja Ivars Lielpēteris, bet par suņiem pavadoņiem – kinologs Dāvis Muižnieks.
Par situācijām, kad dzīvnieku vienīgā iespēja izdzīvot, ir pēc iespējas ātrāk nonākt mājās, kaut uz laiku un par gandarījumu, kad izglābtais dzīvnieks pēc tam atradis īstās mājas, dzīvo ilgi un laimīgi, stāstīja pagaidu māju devēji. Ar savu piemēru viņi aicināja nebaidīties, un izdarīt labu darbu, dodot pajumti kādam nelaimē nonākušam zvēriņam, līdz tas atrod jaunus saimniekus.

ArCeribuParMajam

Ar skanīgām dziesmām pasākumu kuplināja „Knīpas un knauķi”, kā arī bija apskatāma Aivara Borovkova emocionāli piesātinātā suņu un kaķu fotoizstāde.

ArCeribuParMajam

Virtuālos bēdubrāļus atbalstīt bija ieradušies arī īstie biedrību aprūpē esošie suņu, kaķu un sesku pārstāvji. Īpašu sajūsmu apmeklētāju vidū izpelnījās jau plašāk pazīstamais Ulubeles aizbilstamais Fukušims jeb Fuksis (suņuks ar traumētu mugurkaulu), kas ar milzīgu degsmi un dzīvesprieku piedalījās pasākumā. Tieši Fuksi par piemēru minēja Aivara Borovkova juridiskā biroja SIA ”AB grupa” direktore Ilze Džonsone, kad stāstīja par obligātās mikročipēšanas nepieciešamību visiem suņiem, to ieviešot par ES fondu līdzekļiem. I.Džonsone pauda gandarījumu, ka beidzot ir vienots dzīvnieku reģistrs, vienlaikus norādot, ka pašreizējais modelis – par maksu nosakot dzīvnieku čipēšanu un reģistrāciju, nekādi neveicina ātru visu dzīvnieku uzskaiti un līdz ar to nedod iespēju saukt pie atbildības bezatbildīgus saimniekus. Arī Fuksim reiz bija saimnieks, bet tas neatsaucas, neskatoties uz plašo reklāmu TV un medijos, bet, ja suns būtu čipēts, suņa saimnieks būtu atrasts pāris minūšu laikā.
Pasākuma nosaukums ”Ar cerību par mājām” pilnībā attaisnojās suņukam Pelei („TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem”), kurš tika aizrunāts un nākamajā nedēļa dosies uz savām mājām.
Izstāde dzīvniekiem, kas meklē mājas „Ar cerību par mājām” notika Starpautiskās dzīvnieku aizsardzības dienas ietvaros un tapa ar Kristīgi Demokrātiskās Savienības atbalstu. Apsveikuma vārdus pasākuma atklāšanā teica valdes priekšsēdētāja Māra Viktorija Zilgalve, tādējādi paužot partijas gatavību aktualizēt samilzušos dzīvnieku aizsardzības jautājumus politiskā līmenī. Dzīvnieku aizstāvju līdzšinējie pūliņi iesaistīt vadošos politiskos spēkus, lai pieņemtu normatīvos aktus, kas neļauj dzīvnieku saimniekiem izvairīties no atbildības, pagaidām ir neveiksmīgi. Tomēr uzdevums ir visiem kopā panākt, lai no bezcerīgas seku uzturēšanas, kur katrs negodprātīgs dzīvnieka saimnieks paliek nesodīts, bet cieš tikai un vienīgi viņa pamestais dzīvnieks, mēs beidzot visi kopā novērstu cēloņus. Tas būtībā neprasa daudz – vien nedaudzus grozījumus likumos un visu iesaistīto institūciju saprātīgu un saskaņotu rīcību.

ArCeribuParMajam

Izstāde dzīvniekiem, kuri meklē mājas bija pirmais, bet ne pēdējais šāda veida pasākums.

Informāciju sagatavoja:
Linda Rikše
Tālr. 27726712; linda.rikse@kds.lv

Pet Ekspo 2011

Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme š.g. 17. un 18.septembrī piedalījās Pet Ekspo 2011.

Pateicamies visiem interesentiem, kas interesējās par Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi un par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem kopumā. Priecājamies, ka varējām iepazīstināt ar patversmes darbību arī tādus izstādes dalībniekus un apmeklētājus, kas līdz šim par dzīvnieku patversmēm maz ko ir zinājuši.

PetEkspo2011

Abas dienas ar mums kopā bija gan mūsu lielie mīluļi: Ullu (suns) un Bella (kaķis) no Ulubeles, kā arī patversmes populārākais iemītnieks Fukušims un kaķu bērnu kompānija, kas priecēja apmeklētājus ar savu atraktivitāti un nenogurdināmo enerģiju.

PetEkspo2011 PetEkspo2011

Izstādes laikā saņēmām apmeklētāju ziedojumus 175.47 Ls apmērā, kas tika vākti ziedojumu kastītēs Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes iemītnieku vajadzībām biedrības “Dzīvnieku pansija Ulubele” un fonda Ziedot.lv kopīgi realizētā projekta “Izdari sirds darbu” ietvaros.
Savākts tika arī 2,76 tonnas makulatūras, kas naudas izteiksmē ir 82.80 Ls. Makulatūras vākšanas pasākums tika noorganizēts pateicoties Izstāžu rīkotājsabiedrības BT1, biedrības “Dzīvnieku pansija Ulubele” un uzņēmuma EKO bāze Latvia sadarbībai.

Mūsu dalību izstādē atbalstīja:
PetEkspo2011

Par to, kā mums gāja, vairāk var lasīt:
http://ulubele.blogspot.com/2011/09/pet-ekspo-2011.html
http://ulubele.blogspot.com/2011/09/pet-ekspo-2011-musu-atminas.html

Rīkojoties zaļi, atbalsti dzīvniekus

EKObaze
BT 1 sadarbībā ar Biedrību “Dzīvnieku pansija Ulubele” un uzņēmumu “EKOBĀZE Latvia” SIA rīko akciju Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes atbalstam. PET EXPO izstādes laikā š.g. 17. un 18.septembrī ikvienam būs iespēja palīdzēt patversmes iemītniekiem, īsti zaļā veidā atbrīvojoties no nevajadzīgiem avīžu, žurnālu u.c. papīra izstrādājumu krājumiem.
Izstādes rīkotāji Ķīpsalā atvēlējuši vietu makulatūras savākšanas punktam, kur, ierodoties uz izstādi, ikviens varēs nodot makulatūru. Uzņēmums Ekobāze šos krājumus nogādās otrreizējai pārstrādei, savukārt naudas līdzekļus par savākto tonnāžu pārskaitot Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes vajadzībām.
Ir padomāts arī par tiem, kas nepaspēs apmeklēt Ķīpsalas izstādi un nogādāt tur makulatūru. Turpmāk, apciemojot Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes iemītniekus Līčos, ikviens varēs tur nodot arī makulatūru speciāli šim mērķim patversmes teritorijā uzstādītajos konteineros.

Aicinot izturēties saudzīgi pret zaļo dabu un dzīvniekiem,
Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes
apsaimniekotājs Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”

Basteta

Basteta


Nu jau trīs mēnešus pie manis dzīvo kāds no Jūsu bijušajiem iemītniekiem – pelēka kaķenīte, kurai tagad ir vārds – Basteta (par godu senēģiptiešu dievietei).
Basteta ir ļoti mīlīga, bet tanī pašā laikā ar diezgan kareivīgu raksturu. Jau pārbaudījām, ka citus kaķus viņa IENĪST vārda tiešākajā nozīmē, bet suņus pacieš. Viņai tagad ir “draugs” – suns Anrī. Ciemos pie Anrī nodzīvoja divas nedēļas, kamēr biju ārpus Latvijas. Sākumā pat tuvumā nelaida – šņāca un spļaudījās, bet pēc tam jau suns varēja paiet garām bez problēmām.
Man patīk tas, ka Bastetai nav problēmas ar vides maiņu – viņa labi jūtas visur – mājās, ciemos pie suņu puikas Anrī.
Bastetai ļoti patīk, ka viņai pievērš uzmanību. Ja tā nenotiek, tad viņa panāks uzmanību – vai nu apgulsies uz portatīvā datora, vai nu sāks tramdīt maisiņu.

Basteta

 

Basteta


Viņai ļoti patīk spēlēties ar končām – ja kāda Bastetas rotaļlieta ir kautkur nozudusi, tad arī konča noder par labu čaukstošu rotaļlietu.
Nu ļoti runātīga kaķenīte – man atliek pazust uz 5 minūtēm no istabas, kā Basteta mani sauks atpakaļ ar skaļu “murrņau”.
No rītiem abas reizē ceļamies un vakaros reizē ejam gulēt. Basteta no gultas izlien tikai tad, kad vismaz viena no manām kājām ir uz grīdas. Ja tikai pakustos vai pieceļos sēdus – viņa turpinās sēdēt uz gultas – pacietīgi gaidīs.

Basteta


Sadzīvojam ļoti labi. Esmu laimīga, ka mani katru vakaru pēc darba sagaida mana mīlulīte. Jā, Bastetai ir arī iesaukas – Murzilka, Šipučka. Murzilka – tāpēc, ka viņa lielāko daļu dienas pavada ar skaļo – murrņau un Šipučka tāpēc, ka visu laiku šņāca uz Anrī.

Tas tā īsumā viss – lielais MURRRRRŅAU no Bastetas un milzīgi sveicieni no manis. Ceru, ka arī pārējie patversmes iemītnieki atradīs sev mājas. 🙂

Ac,
Airita & Basteta

Fuksis sveicina!

Sveicieni visiem dzīvnieku draugiem no suņuka Fukša un Ulubeles komandas!

Fuksis
Suņu puika vārdā Fuksis Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē nonāca š.g. aprīļa beigās pēc auto traumas. Skats uz dzīvnieku bija ļoti bēdīgs, jo abas pakaļkājas bija pilnībā nekustīgas un sākumā pat šķita, ka šo traumu nekad nevarēs izārstēt. Bet nekad nesaki nekad … 🙂
Šajos 3 mēnešos, kopš Ulubeles aprūpē dzīvo suņuks, Fuksim tika veiktas 2 operācijas un dakteri prognozēja – ja Fuksis tiks peldināts katru dienu un viņam ikdienu tiks veiktas mugurkaula un pakaļkāju masāžas – pastāv cerība, ka suns tomēr ar laiku iemācīsies atkal staigāt un varbūt pat sāks skriet uz visām četrām ķepām.
Patversmes apstākļos nav iespējams nodrošināt tik individuālu, dārgu un ļoti laikietilpīgu aprūpi kāda nepieciešama Fuksim, tāpēc Ulubeles komanda jūnija sākumā izlēma aicināt dzīvnieku draugus nākt palīgā. Taču pats svarīgākais bija Fuksītim atrast jaunus saimniekus vai vismaz pagaidu mājas. Fuksītis ļoti ilgu laiku, pacietīgi gaidot, dzīvoja klīnikā un ārstēja savas pakaļkājas.
Uz vasaras saulgriežu svētkiem jeb „Jāņiem” Fuksītis tika pie fantastiskas dāvanas. Patversmes brīvprātīgais palīgs Jānis izveidoja sunim ratiņus. Pateicoties tiem, Fuksis var skriet, spēlēties un izbaudīt ātrumu, jo savos nepilnos 2 gados ir ļoti aktīvs suns ar diezgan nešpetnu raksturiņu un milzīgu dzīvesprieku.
Sīkāk par to kā Fuksītis tika pie ratiņiem lasiet un skatieties šeit: http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/383062-avarija_traumetam_sunim_izveido_ratinus_skriesanai

Ulubeles palīgā sauciens – atrast Fuksim jaukus saimniekus – aizkustināja ļoti daudzus, kuri, jūtot līdzi suņuka nelaimē un vēloties viņam palīdzēt, izlēma finansiāli atbalstīt Fukša ārstēšanu un aprūpi. Ulubeles komanda saka milzu paldies par 3 mēnešu laikā sniegto materiālo atbalstu Fuksim un patversmes pārējiem dzīvnieciņiem. Pateicoties jums kopā ziedoti 1 496, 25 Lati, saņemti ļoti jauki atbalsta e-pasti un maksājumu komentāri, piem, Fukušima ārstēšanai, Fuksi turies, Fuksim un pārējiem bēdu brāļiem un māsām patversmē, novēlu Fuksim visdrīzāk atkal skriet uz visām 4, Ulubeles meitenes ir visforšākās u.c. No šiem līdzekļiem apmaksātas abas Fukša operācijas un ilgstošais aprūpes laiks klīnikā, pārējie patversmes iemītnieki tikuši pie kvalitatīviem atblusošanas līdzekļiem, bet patversmes vecie suņi – pie labiem vitamīniem. Pateicoties Fukša lielajam atbalstītāju skaitam, Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē Līčos tagad ir baseins suņu peldināšanai. To izmanto visi tie suņi, kuriem tas patīk vai nepieciešams pēc traumām, lai ātrāk izveseļotos.
Fuksis
Taču pats galvenais uz ko Fuksis joprojām cer, ir vismaz pagaidu mājas un īpaša aprūpe, lai Fuksis ātrāk varētu atgūt staigāšanas prasmi. Fuksi katru dienu jāpeldina un jāveic masāžas, kas ir laikietilpīgs process un patversmes apstākļos nodrošināt šo viņam tik individuālo aprūpi ir gandrīz neiespējami. Tomēr Fuksis jau reizēm patstāvīgi uzceļas uz visām četrām ķepām un drusku steberē :).

Rūpēs par dzīvniekiem un cieņā par dzīvnieku draugiem,
Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes apsaimniekotājs
Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”

P.S. Katru dienu Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē uzturas 130 suņi un 60 kaķi, kuri ļoti gaida, kad viņiem atbrauks pakaļ viņu saimnieki. Viņi joprojām cer, ka bija nejauši nomaldījušies, bet dzīvnieku ķērāji nogādājuši viņus īslaicīgā patvērumā. Viņi pacietīgi un uzticīgi gaida, kad tik ļoti mīlētais un ar saviem darbiem aizņemtais saimnieks beidzot atbrauks pakaļ un vedīs uz mājām. Viņi gaida patversmē un cer, ka saimnieks meklēs un piezvanīs t. 27803333 vai apskatīsies bildes www.ulubele.org… un… noteikti atbrauks…???
Mēs, Ulubeles komanda, ik dienu gaidam un ceram kopā ar viņiem…
Ja tu, saimniek, tomēr nebrauc, tad mēs ceram, ka tev ir vismaz kauns. Mēs ticam, ka par savu rīcību ir liels kauns arī Fukša kādreizējam “saimniekam”.

Savukārt, dzīvnieku draugus aicinām mums talkā atbalstot Rīgas pilsētas patversmē nonākušos dzīvniekus. Jūs varat palīdzēt dažādos veidos:
1. Izlemt atbildīgi par kāda patversmes iemītnieka adoptēšanu un draudzību uz mūžu.
2. Iesaistīties patversmes brīvprātīgo palīgu pulkā.
3. Palīdzēt finansiāli:
LV97HABA0551028353893
AS Swedbank, Swift: HABA LV 22
Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”
„Jaunsalenieki”, Salaspils pilsēta, LV-2121
PVN Reģ.Nr. LV 40008095993
vai projekts „Izdari sirds darbu” ziedot.lv
vai zvanot pa ziedojuma tālruni 90006083, viens zvans ir 1.00 Ls.

Paldies!