Jaukā mīlīgā sunīte pēkšņi kā no zila gaisa uzradās kādas nelielas apdzīvotas vietas ielas malā. Līdz šim neviens viņu tur nebija manījis. Tā viņa nonāca patversmē – sabijusies, bēdīga un anonīma – bez vārdiņa un jebkādas informācijas par iepriekšējo dzīvi. Viņa nespēja noslēpt, ka ir nelaimīga, izmisusi, depresijā – ārsti pieļāva, ka viņai pavisam nesen bijuši kucēni… ![]()
Lulī devusies pie savas ģimenes!










