No sirds priecājamies par četriem Ulubeles kaķiem, kas laimīgi aizlidojuši uz jaunajām mājām Vācijā! Paldies tiem, kas mums palīdzēja ar informāciju! Visi četri pūkaiņi lieliski panesa lidojumu un jau atrodas savās mājās Minhenē.
Aicinām visus, kam ir iespējams, palīdzēt mums atrast mājas dzīvniekiem ārpus Latvijas. Vēl arvien Ulubelē adopciju gaida vairāk kā 300 kaķu un ap 200 suņu. Visi apskatāmi Ulubeles mājas lapā: ulubele.org/dzivnieki #nokillshelter
Iespējams jau lasījāt par vairāk kā 40 šķirnes kaķiem, kas pagājušā gada 18.augustā tika izņemti no dārziņu teritorijas Jaunciemā, kuri tika turēti prātam neaptveramos apstākļos – iesprostoti vecos, sapuvušos ūdeļu sprostos, kas pārklāti ar plēvi, saulē, 30 grādos, bez ūdens un iespējas patverties ēnā. Kaķi – gan pieauguši, gan mazi kaķēni – atradās karstumā bez iespējas kustēties, padzerties. Vienā no sprostiem bija pat iestūķēti 6 dzīvnieki… Esam daudz ko redzējuši, bet šis bija briesmīgas attieksmes pret dzīvniekiem īpaši spilgts piemērs, kas iemūžināts foto un video.
Kaķus atrada policija, kuru bija izsaukuši kaimiņi. Viņi bija manījuši rosību pamestā blakus dārziņā – būru vešanu krēslas stundās.
Katru sestdienu Ulubelē notiek apmācības jaunajiem brīvprātīgajiem, kuri nolēmuši palīdzēt patversmei. Četru gadu laikā kopš apmācību sākuma Ulubeles brīvprātīgā darba līgumu parakstījuši vairāk nekā 8 tūkstoši brīvprātīgo. Šobrīd ik sestdienu apmācību noklausās vismaz 50 interesenti.
Mēs novērtējam un esam pateicīgi par jūsu interesi un labo gribu, tomēr statistika rāda, ka otro un trešo reizi uz patversmi atbrauc tikai neliela daļa no tiem, kuri saņēmuši brīvprātīgo apliecības. Atgādinām, ka patversmes mērķis nav organizēt mirkļa izklaides – pastaigas ar suņiem, bet gan aicināt talkā brīvprātīgos palīgus, kuri ir gatavi ziedot savu laiku, iegūtās prasmes un sirds siltumu, lai suņus staidzinot socializētu, iepazītu, lai daudziem no viņiem palīdzētu atkal sākt uzticēties cilvēkam. Šīm attiecībām vajadzīgs laiks un regularitāte, kas vienmēr vainagojas ar savstarpēju uzticēšanos un mīlestību.
15.janvāris kļuvis par otro dzimšanas dienu uz šosejas Sigulda-Rīga izglābtajam kucēnam, kurš tur novārdzis tuntuļoja ar salauztu kāju. Klīnikā konstatēja, ka šis jau ir otrais lūzums viņa 3 – 4 mēnešu mazajā mūžiņā…Lasīt vairāk
Sveiciens mūsu draugiem 2019.gadā!
Vai atceraties Ulubeles opīšu vēstuli Ziemassvētkos? Mēs uzrakstījām savu sapni ar klusu cerību un diviem lieliem lūgumiem – palīdzēt sarūpēt jaunu nojumi ar jaunām, siltām būdiņām mums, opīšiem, un līdz gada beigām atrast vislabākās mājas 100 Ulubeles iemītniekiem.
Vai var būt priecīgāks gada iesākums kā ziņa, ka abi (abi!) šie lūgumi ir sadzirdēti un mūsu sapnis piepildījies!
Pateicoties jums, draugi, domubiedri un sadarbības partneri, nepieciešamie līdzekļi jaunām opīšu nojumēm ir savākti! Viena nojume ar siltām, jaunām un stiprām būdām astoņiem opīšiem jau gatava un vēl divas ir tapšanas procesā.
Saņēmām kādas apmeklētājas vēstuli:
” Labdien.
Biju aizbraukusi sestdien pie Jums.
Biju un vēl joprojām esmu maigi sakot šokā no tā ko redzēju. Un redzēju es salīdzinoši maz. Pastaigāju tikai gar senioriem. Varbūt varēju pievienoties kādai grupai bet vairs nebija spēka. Biju pārsteigta cik daudz tur to iemītnieku. Skatījos uz viņiem, parunājos, sasveicinājos un sevī domāju- un tie visi ir cilvēku bezatbildības upuri?????
Citi aktīvi, kustina astītes, kaut ko stāsta savā valodā. Citi gurdeni vai pat tādi kā nobijušies un bēdīgi..
Gribējās lūgt piedošanu viņiem ka ir tāda nenormāla suga kas saucās par cilvēkiem, no kuriem viņi ir cietuši. Man bija kauns viņu vietā (es domāju , kauns to vietā kas pieder pie sugas-Homo, un saucās par cilvēkiem). Gribējās tiem suņukiem teikt ka tie NAV Cilvēki, ka dzīvnieciņi ir sastapuši kaut kādus nenormālus subjektus.Lasīt vairāk
Vai atceries Rufusu, kas pie mums septembrī nonāca šausminošā stāvoklī?
Pateicoties Jūsu finansiālajam atbalstam, gaišajām domām, vetārstu un mūsu patversmes suņu kopēju darbam, rūpēm un mīlestības, četru mēnešu laikā Rufuss ir kļuvis par pavisam citu suni – veselīgs, laimīgs un saticis cilvēkus, kuriem var uzticēties. Rufuss nu ir adoptēts un Jauno gadu jau sagaidīs mājās ar savu ģimeni! 
Lasīt vairāk
Kad laiks kļūst nepatīkami auksts un dienas īsas un tumšas, kad sāk salt ķepas un drebuļi nepāriet pat paslēpjoties visdrošākajā voljēra vietiņā, mēs zinām, ka klāt ir ziema. Ziema, kuru pārdzīvot mūsu vecumā vairs nav viegli.
Mēs gan redzam, ka mūsu draugiem Ulubeles brīvprātīgajiem palīgiem patīk sniegs un slidināšanās uz ledus un viņi runā par kaut kādiem “ziemas priekiem”. Bet mums šķiet, ka ziema rada prieku tikai tad, ja pēc kārtīgas izdzīvošanās pa āru var omulīgi iekārtoties siltā vietiņā, sasildīt ķepas un justies pasargāts. Jo jūs taču zināt – arī mums tāpat veciem ļaudīm kļuvušas stīvas kājiņas, sāp mugura un locītavas, kažoks zaudējis kuplumu un siltums īsti neturas kaulos.Lasīt vairāk
