Ulubele Latvijas svētkus aicina svinēt atbildīgi!

salūts

Sveiks, cilvēk!
Nedēļas nogalē Tu svinēsi Latvijas svētkus. Būs draugi, klāts galds, mūzika, salūts! Tas viss piederas svētku sajūtām. Bet … Ulubele Tevi aicina atcerēties, ka Tavas sajūtas bieži nesaskan ar Tava mīluļa sajūtām.
Tāpēc pārliecinies jau šodien, ka Tava suņa kaklasiksniņā ir ierakstīts Tavs tālruņa numurs, jo pilnīgi iespējams, ka dzirdot salūta trokšņus, dzīvnieks nobīsies un pirmo (varbūt arī jau kuro) reizi pārlēks pār mājas sētu vai, esot kopā ar Tevi svinēšanas vietā, bailēs norausies un panikā aizbēgs.
Mūsu pieredze vēsta, ka pēcsvētku dienās patversmē nonāk desmitiem šādā veidā pazudušu suņu. Pieredzes bēdīgā daļa ir tā, ka daudzi tā arī vairs neatrod ceļu uz mājām. Tāpēc, ja mīlulis pazūd un esi aizmirsis siksniņā ierakstīt savu tālruni, zvani uz visām tuvumā un pat tālumā esošajām dzīvnieku patversmēm.

Ulubele aicina no sirds svinēt Latvijas svētkus, pirms tam parūpējoties, lai pēc priekiem nav jālej asaras par pazudušu četrkājaino draugu!

Lai Jums sirsnīgi gaišs šis laiks!
U komanda

Приветствуем Тебя, Человек!
В конце этой недели ты будешь отмечать праздник Латвии. Будут друзья, накрытый стол, будут звучать музыка и салют! Это все подобает праздничному настроению. Но … “Улубеле” призывает тебя помнить, что часто твое настроение нe соответствует настроению твоего любимца.
Поэтому убедись еще сегодня, что на ошейнике твоей собаки написан твой номер телефона, так как вполне возможно, что при звуках салюта животное испугается и впервые (а может уже и в который раз) перепрыгнет через забор или, выехав с тобой на место празднования, в страхе вырвется и в панике убежит.
Наш опыт показывает, что в послепраздничные дни в приют попадают десятки собак, пропавших именно таким образом. Самая грустная часть опыта такова, что многие животные так и не находят путь домой. Поэтому, если твой любимец пропал и ты забыл написать на ошейнике номер своего телефона, звони во все приюты для животных – и те, которые поблизости, и те, которые вдалеке.

Улубeле призывает от всего сердца отметить праздник Латвии, но перед этим позаботиться о том, чтобы после праздника не пришлось проливать слезы по поводу пропавшего четвероногого друга!

Пусть это время будет светлым для Вас!
Команда У

Cilvēk, izdari silto sirds darbiņu !

silti

Diendienā rūpējoties par mūsu mazajiem brāļiem – esam iemācījušies un nebaidāmies strādāt paši. Tāpēc mēs neprasām, lai Tu mūs nodrošini visa gada garumā. Paši vācam mežā kritušos kokus un zarus – skaldām un žāvējam malku. Ja kādam laukos bijusi talka, tad mazie nevajadzīgie klucīši tiek likti maisos un vesti uz Līčiem. Tāpat paši meklējam un liekam maisos sausos salmus, kas palikuši uz lauka un zemniekiem vairs nav vajadzīgi. Darām visu, lai, iestājoties gada aukstajam laikam, Ulubelē mītošie kaķi un suņi būtu siltumā un sausām ķepām. Bet ir dienas, kad tiek atvesti tikko dzimuši mazuļi un tad ir jākurina „uz pilnu klapi” un taupīt nedrīkst.

Cilvēk, ja Tev ir iespēja atvest uz patversmi malku, granulas vai sausus salmus – būsim ļoti, ļoti pateicīgi. Ja Tavs uzņēmums vēlas izdarīt sirdsdarbiņu un ir iespēja nopirkt kurināmo vai apmaksāt transportu, kas atved lielo salmu ķīpu, tad biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”, kas apsaimnieko lielo Rīgas pilstētas dzīvnieku patversmi, ir sabiedriskā labuma organizācija un par šo mazo palīdzības žestu Tev būs iespēja atgūt nodokļus.

Jau iepriekš paldies 150 suņu un 60 kaķu vietā – šāds dzīvnieku skaits katru dienu uzturas Līčos – saka Ulubeles komanda.

Mūsu ziedojumu konts:
LV97HABA0551028353893
Biedrība”Dzīvnieku pansija Ulubele”
Reģ.Nr.LV 40008095993

Mūsu adrese: Rīgas rajons, Stopiņu novads, Līči
Web: www.ulubele.org
E–pasts: adopcija@ulubele.org
Tālrunis: 20203333

Labo darbu nedēļā palīdzi Ulubeles rūpju bērniem Līču patversmē!

LDN

22.-28.oktobris – Labo darbu nedēļa

Senā paruna vēsta, ka „dots devējam atdodas”. Mūsu senči labi saprata, ka šis darbojas katra cilvēka dzīvē, jo labākais veids, kā kļūt laimīgam, ir – darot laimīgus citus.
Mēs sakām paldies visiem mūsu draugiem, kuri mums palīdz ikdienā, un uzrunājam tos, kuri varbūt pirmo reizi gribēs izdarīt ko labu pamestam dzīvniekam, jo šodien taču sākas Labo darbu nedēļa.
Šorīt Ulubeles aprūpē ir un cilvēka mīlestību, uzmanību alkst 142 suņi un 47 kaķi. Vissvētīgākais labais jeb sirds darbs ir , domājot atbildīgi, kļūt par kāda pamesta un nodota dzīvnieka saimnieku. Saprotam, ka ne visiem tas ir iespējams. Taču jebkurš var palīdzēt izārstēt traumētu vai slimu pamestu dzīvnieku. Bieži vien slimība vai trauma ir iemesls, kāpēc saimnieks atsakās no sava uzticamā drauga un kā vecu, saplīsušu lietu izmet pa durvīm.

LDN

Ulubeles aprūpē šobrīd ir 4 īpaši rūpju bērni. Ar diabētu slimais kaķis Dibē (attēlā), un trīs suņi, kuriem nepieciešama ilgstoša ārstēšanās – ar smagu stafilakoka infekciju pamesta rotveilera kucīte (attēlā), Palmu ielā notriekts vidēja auguma suņu puika, kuram bija jāamputē puse astītes un ķepā jāliek implants un 8 gadus vecā VAS kucīte, kurai auto traumas rezultātā ir sarežģīts lūzums un jāpārstāda āda uz kājas.

LDN

Ulubeles komanda savā darbā nešķiro dzīvniekus neperspektīvajos, kuri jāiemidzina, lai glābtu tik jaunos, stipros un veselos. Ulubele ir vieta, kur jebkurš noklīdušais vai pamestais rod patvērumu, līdz viņš sagaida savu cilvēku. Mēs neesam Dievi, lai lemtu kurš dzīvos un kurš mirs! Tāpēc, ja ārsti dod cerību, mēs visiem spēkiem cenšamies palīdzēt visiem, kuri nonākuši pie mums Līču patversmē. Tu arī vari palīdzēt ziedojot Līču patversmes dzīvnieku aprūpei un ārstēšanai:

Ziedojuma konts:
Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”
Reģ.Nr. LV 40008095993
AS Swedbank,
LV97HABA0551028353893

Ziedojuma tālrunis 90006083 (1 zvans =1 Ls)

Sadarbībā ar Ziedot.lv projekts Izdari sirds darbu!

Ziedotājiem – īpaši juridiskām personām, ir iespēja ziedot un atgūt nodokļus, jo Ulubele ir sabiedriskā labuma organizācija.

Katru dienu Ulubelē uzturas vairāki desmiti mazuļu, kas cietuši no nesaprātīgu cilvēku rīcības, jo noņemti mammām, ielikti maisos vai kastēs un pamesti bojāejai. Līču kopējiem ir jābūt mammas vietā, lai no mazā, vārgā kunkulīša izaugtu dūšīgs kucēns vai kaķēns. Tāpēc mēs lūdzam – Cilvēk, ja vari palīdzēt izaugt mazuļiem, tad Ulubelei jau šodien ir ļoti, ļoti nepieciešami pēc iespējas kvalitatīvāki konservi kucēnu un kaķēnu piebarošanai.

No citām lietām patversmei vienmēr ir aktuāli un nepieciešami kaķu smiltis, malka vai briketes. Līču patversmē regulāri darbojas makulatūras savākšanas punkts.

Taču būt dāsnam nenozīmē dot tikai naudu vai materiālus labumus tiem, kuriem to trūkst. Tas nozīmē dāvināt arī savu laiku:
• Atbrauc uz patversmi, izved pastaigā suni vai samīļo kaķi. Viņi to pratīs novērtēt, jo katru dienu sacenšas par cilvēka uzmanību un mīlestību.
• Kļūsti kādam patversmes iemītniekam par krustvecāku un palīdzi meklēt mājas.
• Atbrauc uz Līčiem un palīdzi praktiskos darbiņos, jo patversmes iemītnieku voljēri, būdas un istabiņas ir jāsagatavo ziemai.

Labie darbi ietver arī ikviena spēju uzņemties atbildību par savu dzīvnieku visa mūža garumā, nesagādājot rūpes un raizes. Tāpēc, ja gadās nelaime un dzīvnieks noklīst, meklē patversmēs. Paraugies, vai Tava suņa kakla siksniņā ir ierakstīts saimnieka telefona numurs un, ja esi čipējis savu mīluli, noskaidro, vai čipa dati ir ievadīti valsts kopējā dzīvnieku reģistrā. Tas ļoti palīdzēs, ja dzīvnieks pēkšņi noklīdīs. Esi atbildīgs un sterilizē savu mājas mīluli, neradot nevajadzīgus pēcnācējus.

Labo darbu nedēļa ir brīnišķīga iespēja Tev sākt kļūt labam, ja vēl tāds neesi, un turpināt labos darbus mums visiem kopā.

Ulubeles komanda
Tālrunis: 20203333
Web: www.ulubele.org
E – pasts: ulubele@ulubele.org
Twitter:
Blogs: http://ulubele.blogspot.com/
Facebook:
Draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/ulubele/

Reiz atkal tiksimies jeb par ķēdi un špricīti…

SunsĶēde

Viņš bija tas, kuru dēvē par dusmīgo jeb nikno suni. Viņam nepatika sugas brāļi, varbūt ar māsām vēl varētu sadzīvot… Viņam riebās kaķi – tie bija jāiznīcina. Viņam patika aizskriet līdz mežam vai kaimiņiem un ar savu rupjo balsi kādu pabiedēt vai nogaršot vistas.
Cilvēks, kurš reiz bija pārnesis mājās mazu kucentiņu, tā viņu bija audzinājis – riet un daudzus neieredzēt. Ja viņš vēlējās būt labs – par to saņēma sitienus.
Tad kādā jaukā dienā viņš kļuva lieks un nonāca patversmē. Tur cilvēki bija laipni un saprotoši – viņam tika ierādīta būda – tālu projām no kaķu smaržām, kā arī 3 metrus garā ķēde neļāva iet noskaidrot attiecības ar kaimiņu iemītnieku. Viņu vairs nesita, viņam nespēra, regulāri deva garšīgu pārtiku, vienmēr bija pieejams ūdens. Viņš iedraudzējās ar cilvēkiem, kuri būdai regulāri mainīja salmus, lai guļvieta būtu sausa un silta, kā arī veda pastaigās mežā, cienājot ar kārumiem, kurus viņš agrāk nepazina.
Tad kādā citā jaukā dienā patversmē ieradās ģimene, kura vaicāja pēc nopietna sargsuņa. Jaunajam iemītniekam tika solīti tādi pat dzīves apstākļi un bonusā lauku labumi. Viņš otro reizi mūžā devās mājās…
Pēc vairākiem mēnešiem patversmes darbinieki saņēma e–pastu ar skaista suņa foto un aprakstu, ka bijušajam patversmes iemītniekam klājas labi. Jā – lielāko dienas daļu viņš bija ķēdes suns, bet – saimniekiem esot mājās, tika iets garās pastaigās un braukts peldēt. Viņam bija sava vieta ģimenē.

Un tagad cits scenārijs no tās vietas, kad viņu atrada dzīvnieku ķērāji un konstatēja, ka suns nav no draudzīgajiem…
Sekojot filozofijai, ka suni pie ķēdes turēt nav labi, bet citādi nav iespējams, jo patversmē jārūpējas par desmitiem pamesto un auklēties ar vienu nikno vienkārši nav laika, dzīvnieks tiek ierakstīts neperspektīvo sarakstā un… viņam tiek piepildīta špricīte.

Man tuvāks ir pirmais scenārijs, jo es, kā pa pusei no laukiem nākusi – kopš bērnības atceros, ka praktiski katrā sētā bija kāds šunelis, kurš mūžīgi pinās cilvēkiem pa kājām un kāds – lielais, nopietnais duksis, kurš dienu vadīja pie ķēdes, bet vakaros, kad visi sīklopi sadzīti kūtī – viņu parasti laida vaļā izskrieties – atzīmēties teritorijas tālākajos stūros.
Daudzi teiks – tagad ir iespēja celt voljērus un suns tur var dzīvot brīvībā! Bet – tā ir nožogota brīvība. Ja rējējs, kurš pa dienu aktīvi pie ķēdes sargājis māju un īpašumus, vakaros tiek palaists savā vaļā, tad daudzos gadījumos voljēra kvadrātmetri ir praktiski vienīgā dzīves telpa, ko savā mūžā redz suns, jo viņš taču tur jau ir vaļā!
Mums nekad nebūs idille, kad visi suņi un cilvēki ņigu – ņegu dzīvos bariņā un jēdzieni siksnas, pavadas, būdas un ķēdes izzudīs pavisam. Starp mums vienmēr būs kāds nopietnais un ne tik laipnais, kurš neļausies visu glāstiem. Bet arī viņš ir pelnījis dzīvot – savu nopietno suņa dzīvi, jo Dievs mūs cilvēkus nav iecēlis par dzīvību ņēmējiem. Daudzi divkājainie indivīdi paši sev ir iedalījuši šo lomu.
Es neesmu fanātiski ticīga, bet šad tad sev pieņemamā veidā sarunājos ar mūsu visu Bosu un zinu, ka reiz – vai tai gaišajā tunelī, kas ir dzīves galā, vai uz kādas cilvēcei neatklātas planētas – mēs visi satiksimies un ieskatīsimies viens otram acīs – droši, sirsnīgi, pat caur asarām un nez kā būs tiem, kuri reiz savās zemes gaitās šķirojuši savus mazos brāļus – perspektīvs, neperspektīvs, perspektīvs , ne…

@Zandara
no Ulubeles komandas

“Reiz atkal tiksimies jeb par ķēdi un špricīti…”
“Однажды встретимся снова или о цепи или шприце…”
“We will meet again someday or about a chain or a needle…”

Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena 2012

DzAD

Ulubeles apsveikums PDF formātā

Dzīvnieku saimniekiem mēs vēlam saviem mīluļiem atvēlēt pietiekamu laiku kopā būšanai, dāvājot beznosacījumu mīlestību visa mūža garumā, un aicinām rūpēties, lai:

• Tavs mīlulis vienmēr ir paēdis un viņam ir pieejams trauciņš ar svaigu ūdeni.
• Tavam mīlulim ir nodrošināta iespēja nokārtot dabiskās vajadzības vismaz 2 reizes dienā.
• Gada aukstajā un mitrajā laikā tavs mīlulis ir siltumā un sausumā.
• Neturi suni pie ķēdes, bet, ja nav citu iespēju, rūpējies, lai viņam vismaz reizi dienā ir iespēja izskrieties no sirds patikas.
• Tavs mīlulis nepieciešamības gadījumā saņem vajadzīgo medicīnisko aprūpi un ir pasargāts no parazītiem un infekcijām.
• Tavs mīlulis nerada nevajadzīgus pēcnācējus – savlaicīgi sterilizē to.
• Tava mīluļa kaklasiksniņā vienmēr ir ierakstītas saimnieka koordinātes un čipēto mīluļu dati ievadīti dzīvnieku reģistrā.
• Tavs uzticamais mīlulis ir tevis ievērots, lolots un nekad nepārvēršas par vecu un nederīgu lietu, kuru izmet, nomainot pret jaunāku un skaistāku.

Vienlaikus tā ir arī diena, kad aicinām ikvienu palīdzēt nelaimē nonākušiem dzīvniekiem:

Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē Līčos savu cilvēku katru dienu gaida 150 suņi un 60 kaķi – gan lieli, gan pavisam mazi. Dzīvnieciņi cer un pacietīgi gaida savu cilvēku.
Izlem atbildīgi un kļūsti par saimnieku kādam no viņiem.

Tev ir iespēja palīdzēt patversmes dzīvniekiem visdažādākajos veidos:

atbrauc ciemos, lai saglaudītu kaķus un izvestu pastaigā kādu suni;
kļūsti par kāda paversmes dzīvnieciņa krustvecāku un palīdzi tam atrast saimnieku;
atved dāvanas – dzīvnieku pārtiku, pavadas un kakla siksniņas, bļodas, rotaļlietas;
– patversmei vienmēr noderīgi ir segas, palagi, dvieļi u.c. dabīga materiāla izstrādājumi;
nodod patversmē makulatūru – avīzes, žurnālus, grāmatas vai kartonus vai
atbalsti ziedojot patversmē nonākušo suņu un kaķu aprūpei un ārstēšanai:

Ziedojumu konts:
Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”
“Jaunsalenieki”, Salaspils pilsēta, LV-2121
PVN Reģ.Nr. LV 40008095993
AS Swedbank, Swift: HABA LV 22
Konts: LVL: LV97HABA0551028353893

Ziedojumu tālrunis:
90006083

Ar vienu zvanu Tu vari dienā patversmē pabarot 3 suņus vai 6 kaķus
(1 zvans = 1 lats)

Izdari sirds darbiņu sadarbībā ar portālu Ziedot.lv

Ulubeles komanda vēl Tev palikt cilvēkam, jo tikai rūpēs un cilvēcībā mēs patiesi apzināmies savu esību.

Info tālrunis – 20203333
Elektroniski ar mums var sazināties: ulubele@ulubele.org

Rembis

Labsvakariņš 🙂

Lūk arī beidzot bildes, kā Rembītis pie mums ir iedzīvojies.

Rembis
Rembis
Rembis
Rembis
Rembis

Rembis bija draugs mūsu ģimenei jau no pirmās dienas, no 14 aprīļa, kad bijām viņam pakaļ Ulubelē. Ātri sadraudzējās arī ar mūsu otru sargu Dodžeru un tagad, kā jau bildēs redzams, viņi ir labi draugi. Kopā skrien, dauzās un, protams, arī sargā māju.
Rembis mums ir galvenais vistu sargs un, ja viņa teritorijā iemaldās kāda žurka, tad arī viņas stundiņas ir skaitītas.
Pirmajās dienās, kad Rembis bija pie mums, atveda vistas un cilvēks, kurš pieveda, palīdzēja sanest kūtī. Viņš prasa, vai Rembis nav nikns, es atbildu, ka īsti nezinu, jo mums šis suns tikai dažas dienas. To, ka Rembis svešus nelaiž klāt, mēs sapratām brīdī, kad vistu vīrs nāca tuvāk Rembja teritorijai, zobi atņirgti un rūc.
Patiesībā tagad Rembis nu mums ir īsts ģimenes loceklis, bez kura mūsu saimniecība nav iedomājama.

Paldies Jums par tik uzticamu draugu un sargu,
ar cieņu Lauris, Sintija un Aleksis 🙂

Frīdis & Tobis

Labdien, Ulubeles saime!

Šī gada 20.augustā uz Burtniekiem devās Frīdis (runčuks) un Tobis (suņuks).

Frīdis&Tobis
Frīdis&Tobis

Šķiet, ka viņi ir cieši sadraudzējušies un ir laimīgi jaunajās mājās.
Katrā ziņā mums visiem Tobis ar Frīdi sniedz bezgala daudz prieka un citu pozitīvu emociju.

Frīdis&Tobis
Frīdis&Tobis
Frīdis&Tobis
Frīdis&Tobis

Paldies!!!! Veiksmes turpmākajos darbos!

Modžo

Sveiki, es esmu Modžo!

Modžo

Es piedzimu lielā ģimenītē kopā ar vēl 6 māsām un brāļiem.
18.jūlijā ārā spīdēja saulīte un atbrauca meitene, kas paņēma mani rokās un jau pēc stundiņas es biju savās jaunajās mājās.

Modžo

Mani adoptēja ļoti mīļi saimnieki, kas mani mīl un lutina, māca un audzina par gudru suni.
Man ļoti paveicies, ka piedzimu pavasarī, man ir tikuši visi vasaras prieki. Patīk iet pastaigās un uz jūru patīk braukt.

Modžo
Modžo
Modžo

Mani saimnieki ņem mani līdzi un mēs kopā pavadam daudz laika.
Esmu bijis arī sēņot, gailenes man sanāca atrast ļoti ātri.
Mājās man ir daudz mantas ko grauzt, es tik nesaprotu kāpēc saimnieki ir noslēpuši visas kurpes, tās bija vienas varenas matas 🙂
Man iet ļoti feini, ja neskaita to reizi, kad veterināre mani potēja, tad gan man nepatika, bet mani samīļoja, sabučoja un tas aizmirsās.

Modžo

Arī man septembris ir mācību mēnesis, biju pirmajā suņu skoliņas nodarbībā, es pēc auguma tur pats mazākais, bet trenneris mani palielīja, es esot labs suns, un ātri iejutos.
Kad būšu iemācījies daudz jauna, pastāstīšu, kā man sokas.

Mīļš paldies Ulubelei, ka palīdzējāt manām māsām un brāļiem.
Ar sveicieniem,
Modžo no Ogres

Atbrauc ciemos, atved makulatūru, izved pastaigā suni, samīļo kaķi un vadi piepildītu dienu

Ulubelē katru dienu cilvēka mīlestību lūdzas un ēst prasa 140 suņi un 60 kaķi. Viņi priecājas par katru ciemiņu, kurš ienāk pa patversmes vārtiem un sacenšas uzmanības piesaistīšanā. Patversmes darbinieki un brīvprātīgie gādā, lai viņi ir siltumā, veseli un paēduši, bet bez jūsu atbalsta tas nav iespējams.

Ikviens, kas līdz 21.septembrim uz dzīvnieku patversmi Līčos nogādās 100 un vairāk kilogramus makulatūras, būs ne tikai palīdzējis pamestajiem, noklīdušajiem suņiem un kaķiem, bet arī dāvanā saņems ielūgumu ģimenei uz starptautisko mājdzīvnieku izstādi „Pet Ekspo 2012”, kas notiks 22. un 23.septembrī Ķīpsalā. Nauda par katriem 10 kilogramiem nodotās makulatūras nodrošina pilnus punčus vienam sunim vai trim kaķiem veselu dienu. Turklāt, atceries, ka nododot makulatūru, tu dari vairākus labus darbus vienlaikus – palīdzi patversmes iemītniekiem, atbrīvo savu māju vai biroju no liekā un domā zaļi.

Noskaties šo TV Alter veidoto sižetu un atbrauc ciemos!

Patversmes vārti apmeklētajiem ir atvērti katru dienu no plkst.10.00 – 17.00.

Papildu informācija:
Zanda Bērziņa, Ulubeles komanda
GSM.:20203333, e –pasts: adopcija@ulubele.org

Grēta

Sveiki,
šodien atradu atvilknē salocītu lapiņu, kas izrādījās kaķenītes Grētas adopcijas protokols un nolēmu vairs neatlikt savu stāstu.

Grēta

Vēsā rudenīgā dienā, neilgi pēc tam, kad no mums aizgāja mūsu mīļais ģimenes runcis Rūcis, mammai izdīcu došanos uz patversmi, jo tukšums un bēdas bija pārņēmušas mūsu mājas.
Un tā mēs pārvedām kaķu meitenīti, kas likās klusa, trausla un maiga pīkstīte. Pagāja laiks, kamēr Grēta izložņāja jaunās mājas istabas un kaktus, naktsmieram izvēlēdamās vienīgi ierāpšanos tētim zem segas.

Grēta

Mēs visi domājām, ka no kaķiem šo to saprotam, jo saimnieka lomā bijām padsmit gadus, tomēr Grēta drīz vien lika secināt, ka bailīgā, mazā kaķenīte patiesībā ir ļoti nešpetna, akrobātiska būtne un dzīve ar viņu kļuva par jautru piedzīvojumu.
Iestājoties pavasarim, Grēta līzdama uz vēdera pa dārzu, ir apguvusi arī savu āra teritoriju un mājas sētu, šķiet, uzskata par savu lielāko dārgumu, no rītiem atsacīdamās no brokastīm, jo taču fiksi jāizskrien apskatīties, kas tur notiek.

Grēta

Medības ir svarīga nodarbe un garajiem mēģinājumiem un sēdēšanām ir rezultāti, taurentiņi vairs nav jāēd. Viendien Grēta sparīgi ienesa mājās putna trofeju, ar to bij jādodas uz tēta (Grētas “galvenais” kalps) gultu padalīties.

Lai Jums laba veselība, dzīvesprieks, paldies par Grētu, par darbiem, ko darāt dzīvnieku labā!
Ar cieņu,
Laura

Ulubele
Privacy Overview

This website uses cookies so that we can provide you with the best user experience possible. Cookie information is stored in your browser and performs functions such as recognising you when you return to our website and helping our team to understand which sections of the website you find most interesting and useful.