Laimīgi kopā!

Marko patversmē nonāca 2011.gadā kā gadu vecs, bikls, iebaidīts suņuks. Patversmē pieauga, nobrieda un… novecoja. 8 gadu laikā no ziņkārīga puikas kļuvis par opīti, kuram daļēji zudis acu gaišums un kurš visu mūžu tikai iztēlojies par to, kas tas ir – mājas.

Astoņus gadus vecā suņu seniore ROZIJA, kuras skumjais acu skatiens tūkstoškārt multiplicējās soctīklos, līdzjūtīgiem cilvēkiem daloties ar viņas foto uz opīšu nojumes dīvāniņa, Ulubelē nonāca rudenī. Taisnības labad jāatzīst, ka pelēkais smagums un dziļās skumjas viņas acīs ielijušas ne jau tādēļ, ka nonākusi patversmē.

Vai atceraties suņuku Boni, kuram nomira saimniece un, kuru radi aizveda uz klīniku, lai iemidzinātu? Veterinārārsti sazinājās ar Ulubeli. Mēs aizbraucām suņukam pakaļ, uzņēmām patversmē, lai dotu Bonītim iespēju atrast jaunus saimniekus.

Sveiciens lieliskajam Ulubeles kolektīvam no Koko! Paldies par jauko draudzeni, kas ir atgriezusi dzīvību mūsmājās! Staigātāja nenogurdināma, jebkuros laika apstākļos.

Kad Sanita ar saviem trim brašajiem puikām ienāca pa patversmes vārtiem un teica: “Gribam adoptēt senioru. Atbraucām pēc Oglītes”, – mums visiem elpa aizrāvās. Vai tiešām pēc mūsu Oglītes?!
“Kāpēc visi tik pārsteigti?”- Sanita nesaprata. Oglīte – suņu omīte ar kucēna temperamentu un dzīvesgudru skatienu Ulubelē dzīvoja jau vairāk kā 5 gadus un par spīti tam, ka viņas voljērs pie pašiem vārtiem, bija palikusi nepamanīta un nenovērtēta.

Arī mēs vēlējāmies pastāstīt par mūsu adoptēto runci Draudziņu, kurš jau pie mums ir 8 mēnešus. Sākums bija grūts. Atvedot uz jaunajām mājām uzreiz paslēpās pagultē. Dažas dienas nebija pierunājams nākt ārā. Pēc tam jau sadūšojās. Bailīgs. Patversmē, kad pirmo reizi satikāmies, bija tik drošs. Pilnīgs pretstats. Pēc mēneša runcim veselība sašķobījās, nācās pāris reizes vest pie vetārsta. Būrī negāja ne pa kam. Bija liels pārdzīvojums gan runcim, gan mums, lai viņu ieliktu būrī.

Čiko pie mums ir nepilnus 4 mēnešus. Mājās viņš uzvedas, kā kārtīgs saimnieks, lai gan izejot pa mājas durvīm vairs tik droši nejūtas, īpaši tumsā un troksnī. Vislabāk Čiko patīk rīti, kad var pavadīt saimnieci uz darbu. Čiko ir iemācījies ģērbties, sadraudzējies ar vairākiem suņiem un apguvis dažādas komandas. Ar mūsu kaķi Čalīti tie ir pārgājuši uz Tu, vairs nebaidoties gulēt cieši viens pie otra. Čiko ļoti patīk našķoties un braukt mums līdzi gan mašīnā, gan sabiedriskajā transportā. Pēc garām pastaigām tam patīk arī nosnausties. 

Sūtam sveicienus no Melisas.
Nu jau divas nedēļas kopš Melisa ir mūsu ģimenes locekle.
Sajūtas tādas, it kā vienmēr dzīvojusi ar mums.
Kad izvēlējāmies Melisu, ļoti labi apzinājāmies, ka 9 gadīgu suni būs grūti iemācīt dzīvot savādāk nekā bijis pirms tam, bet bijām pārsteigti, cik ļoti Melisa ir apķērīga.

Vēstule no mājām:
“Lora ir iedzīvojusies savās mājās. Ļoti gudra un apķērīga kucīte. Viņa ļoti ātri apgūst komandas un spēles. Ir apguvusi visas rotaļlietas, mīl spēlēt futbolu, īpaši viņai patīk to darīt istabā.
Lorai ļoti patīk staigāties, bet tikai kopā ar kādu no mums. Manas cerības, ka viņa viena pastaigāsies pa dārzu nav attaisnojušās.

Šis Laimīgais stāsts būs no Dūmiņa! Runčuks ir viens no 46 izglābtajiem Kuriļu Bobteiliem.

Paņēmām mēs viņu vienu no pēdējiem kaķīšiem, jo pārējiem jau bija pieteikušies saimnieki un tie bija rezervēti. Varbūt cilvēkus atturēja  izvēlēties, jo viņš bija ļoti ļoti bailīgs, bet varbūt Dūmiņš gaidīja tieši mūs! Un mūsu sirdīs iekrita tieši viņš!