Laimīgi kopā!

Sveiki, sveiki “Ulubeles” ļaudis. Piedodiet ka tik ilgi nerakstīju, bet beidzot saņēmos un pastāstīšu kā Almucis, nu jau saukdamās Aura, aizceļoja līdz jaunajām mājām Bauskas novadā.

Tajā pašā dienā, kad izņēmām Auru no patversmes, pa taisno braucām uz jaunajām mājām. Ceļā pavadījām apmēram stundu. Viņa iekārtojās mašīnā tīri labi, bija mazliet nemierīga pirmās 10 min, bet tad gulēja, vienīgi posmā, kur asfalts pārvērtās par grubuļainu lauku ceļu, Aura gribēja nākt man klēpī, bet tā drosmīgs suns 😀
Kad aizbraucām, Aurai jau bija uzmeistarota jauna būda, pie tam nosiltināta ar vates kārtu sienās. Es laukos paliku vēl nedēļu, tajā laikā dikti abas sadraudzējāmies, gājām pastaigā katru dienu. Grūti bija novaldīt visu to enerģiju 😀

Tajā nedēļā vēl sapratām ar omi, ka Aurai patīk pilnīgi VISU grauzt. Viņai tieši blakus sanāk malkas šķūnis un ķēde ir pietiekami gara, ka viņa tiek klāt malkai un paresniem bluķīšiem arī, un tik grauza visu pēc kārtas :D:D:D

Tā nu viņa tur dzīvojas ar maniem vecvecākiem, mazo sunīti Maksi, 3 kaķiem: Oti, Šēru un Muri (izskatās, ka kaķi viņai ne īpaši interesē… pagaidām), pāris vistām, cūciņām un goču – kā jau īstos laukos.
Ar ģimeni viņu apciemojām pēc 2 nedēļām. Aura kārtīgi iedzīvojusies, vēl joprojām stiepj un grauž pagales, ārdās ar Maksi un nu jau smuki skrien brīvi kad palaiž vaļā.
Ar cieņu Paula

Labdien!
Nu jau ir pagājis mēnesis no Labo darbu nedēļas oktobra beigās, kad kaut kas iekšēji mūsu ģimeni pamudināja, un ar labām domām devāmies pie Jums.
Tā kā mums ģimenē jau bija viens iemītnieks – kaķis un arī mazs bērns, mēs izlēmām paņemt savā aprūpē mazu sunīti!

Tā nu mēs izvēlējāmies vienu suņu meitenīti no divām māsām, taču otru māsu paņēmām uz pagaidu mājām. Aizvedām uz mājām un nosaucām par Zuzi un Lizu.
Protams, cilvēciskais faktors nostrādāja un visi ģimenes locekļi bija par otras māsas atstāšanu – pašiem esot 2 bērniem, saprotam šo māsu savienību. Līdz ar ko – nu abas meitenes dzīvojas Ādažos, nu jau sadzīvo arvien labāk ar kaķi, vai drīzāk kaķis aprod ar to, ka meitenes grib spēlēties ar viņu.
Jāpiebilst, ka māsas ir nešķiramas, kur viena dodas, turp otra, ja viena klēpī rāpjas – otra klāt!

Arī bērniem ir prieks un protams rūpes mums visiem! Lai arī meitenes mūs nebeidz pārsteigt ar dažādiem pigoriem, kamēr neesam mājās, taču viss pieder pie augšanas un mācīšanās procesa!

Izturību mums un noteikti arī Jūsu patversmei – Jūs darāt fantastisku darbu!
Jauku vakaru,
Laura ar ģimeni!

Sveiciens jums no Čārlija un no manis mīļum, mīļš paldies par šo mīļuma iemiesojumu!!!!!! 🙂

Labdien, mani mīļie glābēji!

Paldies, ka palīdzējāt atrast man mājas.
Man šeit ir draudzene Pepija.
Mīļus un gaišus Ziemassvētkus visam Ulubeles kolektīvam, un visiem nelaimē nonākušajiem ķepainīšiem atrast labas mājas.

Ar cieņu, Miks un mani saimnieki Zaiga un Juris.
Pielikumā – Tā es dzīvoju…

Labdien!
2012.gada 30.decembrī mūsu mājās tika uzņemts jauns ģimenes loceklis Pūciņš. Ulubelē sudrabaini pelēkais runčuks bija pazīstams ar iesauku “DUS runcis”. Skaistulis pieteicās benzīna uzpildes stacijā un kopš septembra mēneša patversmē pacietīgi gaidīja savus jaunos saimniekus.
Saka, ka kaķi izvēloties savus pajumtes devējus, te nu droši neteiksim – saimniekus, jo Pūciņš noteikti nebūs kāda īpašumā vai pakļautībā. Runčuks ir ar spēcīgu raksturiņu, tomēr pāri visam plūst kaķa puiša neparasti lielā mīlestība. Mūsu māja ir piepildīta ar murrāšanu un pateicības izpausmēm. Katram tiek veltīts glāsts un mīļš skatiens, runčuks ir no sabiedriskajiem, jo piedalās gan ēdiena gatavošanā, gan vakara kopīgā pasēdēšanā pie zilā ekrāna.

Esam pateicīgi par šo Jaunā gada brīnumu un katru mīlestības un maiguma izpausmi novērtējam.

Patiesā priekā,
DUS runčuka Pūciņa jaunā ģimene

Sveicināti! Vēlamies parādīt, kā pie mums ir iedzīvojusies Pūciņa!

Labdien,
Vēlamies pievienot Jūsu rubrikai “Laimīgie stāsti” ieskatu par suņu mammas Dacītes adoptētās meitas Delmas gaitām. Delma tika adoptēta 2012.gada 9.novembrī. Decembra beigās sākam regulāras pastaigas, diemžēl pastaigas ir vairāk nepieciešamas mums saimniekiem, jo Delma labprātāk izmanto iespēju nokārtoties siltā dzīvoklī nevis laukā :), bet pamazām jau mēģina arī atstāt kaut ko ārā. Ļoti labprāt spēlējas ar mīkstām mantām, kā arī ar saimnieku meitiņu.

Protams, mēģina ar saviem zobiem pielabot virtuves krēslu dizainu 🙂
Ļoti patīk gulēt dīvānā, ka dažkārt saimniekam jāmeklē vieta, kur gulēt pa nakti :)))
Delma ir ļoti dzīvespriecīga, mīloša un jauka suņu meitene, kas ir pateicīga mums par iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi mīlošā gimenē.

Ar cieņu,
Delmas saimnieki
Elīna un Jānis

P.S. Papildus ziņa :)))

Labdien,
šodien jau ir panākumi, divas reizes ir atstājusi lieko ārā. Potes arī visas ir, Delmiņa ir veselīga un ļoooti mīļa, ar dakteri arī ir atradusi kontaktu, tā ka viss notiek. Un paldies par ieteikto kinologu, jo drīz noteikti iesim uz apmācību. Vēlreiz paldies jums par Delmu!!!!!

Labsvakariņš 🙂

Lūk arī beidzot bildes, kā Rembītis pie mums ir iedzīvojies.

Rembis bija draugs mūsu ģimenei jau no pirmās dienas, no 14 aprīļa, kad bijām viņam pakaļ Ulubelē. Ātri sadraudzējās arī ar mūsu otru sargu Dodžeru un tagad, kā jau bildēs redzams, viņi ir labi draugi. Kopā skrien, dauzās un, protams, arī sargā māju.
Rembis mums ir galvenais vistu sargs un, ja viņa teritorijā iemaldās kāda žurka, tad arī viņas stundiņas ir skaitītas.
Pirmajās dienās, kad Rembis bija pie mums, atveda vistas un cilvēks, kurš pieveda, palīdzēja sanest kūtī. Viņš prasa, vai Rembis nav nikns, es atbildu, ka īsti nezinu, jo mums šis suns tikai dažas dienas. To, ka Rembis svešus nelaiž klāt, mēs sapratām brīdī, kad vistu vīrs nāca tuvāk Rembja teritorijai, zobi atņirgti un rūc.
Patiesībā tagad Rembis nu mums ir īsts ģimenes loceklis, bez kura mūsu saimniecība nav iedomājama.

Paldies Jums par tik uzticamu draugu un sargu,
ar cieņu Lauris, Sintija un Aleksis 🙂

Labdien, Ulubeles saime!

Šī gada 20.augustā uz Burtniekiem devās Frīdis (runčuks) un Tobis (suņuks).

Šķiet, ka viņi ir cieši sadraudzējušies un ir laimīgi jaunajās mājās.
Katrā ziņā mums visiem Tobis ar Frīdi sniedz bezgala daudz prieka un citu pozitīvu emociju.

Paldies!!!! Veiksmes turpmākajos darbos!

Sveiki, es esmu Modžo!

Es piedzimu lielā ģimenītē kopā ar vēl 6 māsām un brāļiem.
18.jūlijā ārā spīdēja saulīte un atbrauca meitene, kas paņēma mani rokās un jau pēc stundiņas es biju savās jaunajās mājās.

Mani adoptēja ļoti mīļi saimnieki, kas mani mīl un lutina, māca un audzina par gudru suni.
Man ļoti paveicies, ka piedzimu pavasarī, man ir tikuši visi vasaras prieki. Patīk iet pastaigās un uz jūru patīk braukt.

Mani saimnieki ņem mani līdzi un mēs kopā pavadam daudz laika.
Esmu bijis arī sēņot, gailenes man sanāca atrast ļoti ātri.
Mājās man ir daudz mantas ko grauzt, es tik nesaprotu kāpēc saimnieki ir noslēpuši visas kurpes, tās bija vienas varenas matas 🙂
Man iet ļoti feini, ja neskaita to reizi, kad veterināre mani potēja, tad gan man nepatika, bet mani samīļoja, sabučoja un tas aizmirsās.

Arī man septembris ir mācību mēnesis, biju pirmajā suņu skoliņas nodarbībā, es pēc auguma tur pats mazākais, bet trenneris mani palielīja, es esot labs suns, un ātri iejutos.
Kad būšu iemācījies daudz jauna, pastāstīšu, kā man sokas.

Mīļš paldies Ulubelei, ka palīdzējāt manām māsām un brāļiem.
Ar sveicieniem,
Modžo no Ogres