Laimīgi kopā!

Sveiciens jums no Čārlija un no manis mīļum, mīļš paldies par šo mīļuma iemiesojumu!!!!!! 🙂

Labdien, mani mīļie glābēji!

Paldies, ka palīdzējāt atrast man mājas.
Man šeit ir draudzene Pepija.
Mīļus un gaišus Ziemassvētkus visam Ulubeles kolektīvam, un visiem nelaimē nonākušajiem ķepainīšiem atrast labas mājas.

Ar cieņu, Miks un mani saimnieki Zaiga un Juris.
Pielikumā – Tā es dzīvoju…

Labdien!
2012.gada 30.decembrī mūsu mājās tika uzņemts jauns ģimenes loceklis Pūciņš. Ulubelē sudrabaini pelēkais runčuks bija pazīstams ar iesauku “DUS runcis”. Skaistulis pieteicās benzīna uzpildes stacijā un kopš septembra mēneša patversmē pacietīgi gaidīja savus jaunos saimniekus.
Saka, ka kaķi izvēloties savus pajumtes devējus, te nu droši neteiksim – saimniekus, jo Pūciņš noteikti nebūs kāda īpašumā vai pakļautībā. Runčuks ir ar spēcīgu raksturiņu, tomēr pāri visam plūst kaķa puiša neparasti lielā mīlestība. Mūsu māja ir piepildīta ar murrāšanu un pateicības izpausmēm. Katram tiek veltīts glāsts un mīļš skatiens, runčuks ir no sabiedriskajiem, jo piedalās gan ēdiena gatavošanā, gan vakara kopīgā pasēdēšanā pie zilā ekrāna.

Esam pateicīgi par šo Jaunā gada brīnumu un katru mīlestības un maiguma izpausmi novērtējam.

Patiesā priekā,
DUS runčuka Pūciņa jaunā ģimene

Sveicināti! Vēlamies parādīt, kā pie mums ir iedzīvojusies Pūciņa!

Labdien,
Vēlamies pievienot Jūsu rubrikai “Laimīgie stāsti” ieskatu par suņu mammas Dacītes adoptētās meitas Delmas gaitām. Delma tika adoptēta 2012.gada 9.novembrī. Decembra beigās sākam regulāras pastaigas, diemžēl pastaigas ir vairāk nepieciešamas mums saimniekiem, jo Delma labprātāk izmanto iespēju nokārtoties siltā dzīvoklī nevis laukā :), bet pamazām jau mēģina arī atstāt kaut ko ārā. Ļoti labprāt spēlējas ar mīkstām mantām, kā arī ar saimnieku meitiņu.

Protams, mēģina ar saviem zobiem pielabot virtuves krēslu dizainu 🙂
Ļoti patīk gulēt dīvānā, ka dažkārt saimniekam jāmeklē vieta, kur gulēt pa nakti :)))
Delma ir ļoti dzīvespriecīga, mīloša un jauka suņu meitene, kas ir pateicīga mums par iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi mīlošā gimenē.

Ar cieņu,
Delmas saimnieki
Elīna un Jānis

P.S. Papildus ziņa :)))

Labdien,
šodien jau ir panākumi, divas reizes ir atstājusi lieko ārā. Potes arī visas ir, Delmiņa ir veselīga un ļoooti mīļa, ar dakteri arī ir atradusi kontaktu, tā ka viss notiek. Un paldies par ieteikto kinologu, jo drīz noteikti iesim uz apmācību. Vēlreiz paldies jums par Delmu!!!!!

Labsvakariņš 🙂

Lūk arī beidzot bildes, kā Rembītis pie mums ir iedzīvojies.

Rembis bija draugs mūsu ģimenei jau no pirmās dienas, no 14 aprīļa, kad bijām viņam pakaļ Ulubelē. Ātri sadraudzējās arī ar mūsu otru sargu Dodžeru un tagad, kā jau bildēs redzams, viņi ir labi draugi. Kopā skrien, dauzās un, protams, arī sargā māju.
Rembis mums ir galvenais vistu sargs un, ja viņa teritorijā iemaldās kāda žurka, tad arī viņas stundiņas ir skaitītas.
Pirmajās dienās, kad Rembis bija pie mums, atveda vistas un cilvēks, kurš pieveda, palīdzēja sanest kūtī. Viņš prasa, vai Rembis nav nikns, es atbildu, ka īsti nezinu, jo mums šis suns tikai dažas dienas. To, ka Rembis svešus nelaiž klāt, mēs sapratām brīdī, kad vistu vīrs nāca tuvāk Rembja teritorijai, zobi atņirgti un rūc.
Patiesībā tagad Rembis nu mums ir īsts ģimenes loceklis, bez kura mūsu saimniecība nav iedomājama.

Paldies Jums par tik uzticamu draugu un sargu,
ar cieņu Lauris, Sintija un Aleksis 🙂

Labdien, Ulubeles saime!

Šī gada 20.augustā uz Burtniekiem devās Frīdis (runčuks) un Tobis (suņuks).

Šķiet, ka viņi ir cieši sadraudzējušies un ir laimīgi jaunajās mājās.
Katrā ziņā mums visiem Tobis ar Frīdi sniedz bezgala daudz prieka un citu pozitīvu emociju.

Paldies!!!! Veiksmes turpmākajos darbos!

Sveiki, es esmu Modžo!

Es piedzimu lielā ģimenītē kopā ar vēl 6 māsām un brāļiem.
18.jūlijā ārā spīdēja saulīte un atbrauca meitene, kas paņēma mani rokās un jau pēc stundiņas es biju savās jaunajās mājās.

Mani adoptēja ļoti mīļi saimnieki, kas mani mīl un lutina, māca un audzina par gudru suni.
Man ļoti paveicies, ka piedzimu pavasarī, man ir tikuši visi vasaras prieki. Patīk iet pastaigās un uz jūru patīk braukt.

Mani saimnieki ņem mani līdzi un mēs kopā pavadam daudz laika.
Esmu bijis arī sēņot, gailenes man sanāca atrast ļoti ātri.
Mājās man ir daudz mantas ko grauzt, es tik nesaprotu kāpēc saimnieki ir noslēpuši visas kurpes, tās bija vienas varenas matas 🙂
Man iet ļoti feini, ja neskaita to reizi, kad veterināre mani potēja, tad gan man nepatika, bet mani samīļoja, sabučoja un tas aizmirsās.

Arī man septembris ir mācību mēnesis, biju pirmajā suņu skoliņas nodarbībā, es pēc auguma tur pats mazākais, bet trenneris mani palielīja, es esot labs suns, un ātri iejutos.
Kad būšu iemācījies daudz jauna, pastāstīšu, kā man sokas.

Mīļš paldies Ulubelei, ka palīdzējāt manām māsām un brāļiem.
Ar sveicieniem,
Modžo no Ogres

Sveiki,
šodien atradu atvilknē salocītu lapiņu, kas izrādījās kaķenītes Grētas adopcijas protokols un nolēmu vairs neatlikt savu stāstu.

Vēsā rudenīgā dienā, neilgi pēc tam, kad no mums aizgāja mūsu mīļais ģimenes runcis Rūcis, mammai izdīcu došanos uz patversmi, jo tukšums un bēdas bija pārņēmušas mūsu mājas.
Un tā mēs pārvedām kaķu meitenīti, kas likās klusa, trausla un maiga pīkstīte. Pagāja laiks, kamēr Grēta izložņāja jaunās mājas istabas un kaktus, naktsmieram izvēlēdamās vienīgi ierāpšanos tētim zem segas.

Mēs visi domājām, ka no kaķiem šo to saprotam, jo saimnieka lomā bijām padsmit gadus, tomēr Grēta drīz vien lika secināt, ka bailīgā, mazā kaķenīte patiesībā ir ļoti nešpetna, akrobātiska būtne un dzīve ar viņu kļuva par jautru piedzīvojumu.
Iestājoties pavasarim, Grēta līzdama uz vēdera pa dārzu, ir apguvusi arī savu āra teritoriju un mājas sētu, šķiet, uzskata par savu lielāko dārgumu, no rītiem atsacīdamās no brokastīm, jo taču fiksi jāizskrien apskatīties, kas tur notiek.

Medības ir svarīga nodarbe un garajiem mēģinājumiem un sēdēšanām ir rezultāti, taurentiņi vairs nav jāēd. Viendien Grēta sparīgi ienesa mājās putna trofeju, ar to bij jādodas uz tēta (Grētas “galvenais” kalps) gultu padalīties.

Lai Jums laba veselība, dzīvesprieks, paldies par Grētu, par darbiem, ko darāt dzīvnieku labā!
Ar cieņu,
Laura

Labdien, cien. patversmes darbinieki!

Vakar paņēmām no Jums burmas kaķeni – Asju. Vēlējos tikai pateikt vēlreiz „paldies” par šo burvīgo būtni. Viņa ir fantastiska! Jau tajā pašā dienā viņa jau spēlējas, izskatījās ļoti apmierināta, pat tagad sēž klēpī un skatās, ko es pie datora daru. Es ļoti ceru, ka viņas nākotne būs laimīga, viņa noteikti to ir nopelnījusi!
Sūtu Jums pirmās vakardienas bildes, lai Jūs nepārdzīvotu par to, kā viņa uzvedās.

Liels paldies Jums par Jūsu darbu un rūpēm!
Ar cieņu,
Jeļena un Asja 🙂