Labdien!
Ja atceraties, ziemā adopcijai atdevāt savu mīluli, TV zvaigzni, Zorro.
Gribējās Jums nosūtīt dažas bildes „iz jaunās dzīves”. Kā redzams, nu viņš kļuvis par skaistu runča kungu ar savu raksturiņu, bet tas nav liedzis sadraudzēties ar visiem mājas iemītniekiem. Visādā ziņā, runčukam klājas labi!
P.S. Paldies Jums par darbu, ko veicat un par Zorro (nu viņš kļuvis par Zigismundu jeb Zigu)! Lai veicas!
Ar cieņu,
Turļuku ģimene no Jēkabpils rajona
Sakām Jums lielu paldies par mīļo Līzu. Kādu laiku padzīvojoties mājās, kur nav tik daudz adoptējamo konkurentu, viņa ir kļuvusi pavisam mīļa un nemaz nekaujas, bet gan tieši pretēji, viņa ir mīlule, kurai pat ļoti patīk, ka viņu paņem opā un pamurca. Tagad viņa ir mūsu māju karaliene, par kuras skaistumu priecājamies ne vien mēs, bet arī visi mūsu draugi.
Sveiki,gribējās padalīties ar to prieku,ko dod mums mūsu kaķēns Pikselis, ko no Jūsu patversmes paņēmām 15.septembrī.
Kaķēns dzīvo Skaņkalnē (Mazsalacas novads), pie mūsu Omes.
Kaķēns ir ļoooti draudzīgs, mīlīgs, ļooti patīk ieritināties klēpī, it īpaši tad, kad brokastojam un sēžam pie galda, tad hop klēpī un murrā 🙂
Mazā Rūta (3.5gadi) to vien gaida, kad varēs braukt pie omes, jo tur taču būs Pikselis, kuram tik ļoti patīk dzīvoties, dauzīties, skraidīt pa visu dzīvokli. Dzīvoklis ir gana liels un plašš(4 istabas).
Vārdu Pikselis izdomāja omes vecākais dēls (jo daudz strādā ar datoriem u.c. lietām) 🙂
Šī ir pirmā bildīte ar jauno kaķīti un labprāt aizsūtītu arī vēlāk, kad minkāns jau būs paaudzies.
Indra
Sveiki, sveiki “Ulubeles” ļaudis. Piedodiet ka tik ilgi nerakstīju, bet beidzot saņēmos un pastāstīšu kā Almucis, nu jau saukdamās Aura, aizceļoja līdz jaunajām mājām Bauskas novadā.
Tajā pašā dienā, kad izņēmām Auru no patversmes, pa taisno braucām uz jaunajām mājām. Ceļā pavadījām apmēram stundu. Viņa iekārtojās mašīnā tīri labi, bija mazliet nemierīga pirmās 10 min, bet tad gulēja, vienīgi posmā, kur asfalts pārvērtās par grubuļainu lauku ceļu, Aura gribēja nākt man klēpī, bet tā drosmīgs suns 😀
Kad aizbraucām, Aurai jau bija uzmeistarota jauna būda, pie tam nosiltināta ar vates kārtu sienās. Es laukos paliku vēl nedēļu, tajā laikā dikti abas sadraudzējāmies, gājām pastaigā katru dienu. Grūti bija novaldīt visu to enerģiju 😀
Tajā nedēļā vēl sapratām ar omi, ka Aurai patīk pilnīgi VISU grauzt. Viņai tieši blakus sanāk malkas šķūnis un ķēde ir pietiekami gara, ka viņa tiek klāt malkai un paresniem bluķīšiem arī, un tik grauza visu pēc kārtas :D:D:D
Tā nu viņa tur dzīvojas ar maniem vecvecākiem, mazo sunīti Maksi, 3 kaķiem: Oti, Šēru un Muri (izskatās, ka kaķi viņai ne īpaši interesē… pagaidām), pāris vistām, cūciņām un goču – kā jau īstos laukos.
Ar ģimeni viņu apciemojām pēc 2 nedēļām. Aura kārtīgi iedzīvojusies, vēl joprojām stiepj un grauž pagales, ārdās ar Maksi un nu jau smuki skrien brīvi kad palaiž vaļā.
Ar cieņu Paula
Labdien!
Nu jau ir pagājis mēnesis no Labo darbu nedēļas oktobra beigās, kad kaut kas iekšēji mūsu ģimeni pamudināja, un ar labām domām devāmies pie Jums.
Tā kā mums ģimenē jau bija viens iemītnieks – kaķis un arī mazs bērns, mēs izlēmām paņemt savā aprūpē mazu sunīti!
Tā nu mēs izvēlējāmies vienu suņu meitenīti no divām māsām, taču otru māsu paņēmām uz pagaidu mājām. Aizvedām uz mājām un nosaucām par Zuzi un Lizu.
Protams, cilvēciskais faktors nostrādāja un visi ģimenes locekļi bija par otras māsas atstāšanu – pašiem esot 2 bērniem, saprotam šo māsu savienību. Līdz ar ko – nu abas meitenes dzīvojas Ādažos, nu jau sadzīvo arvien labāk ar kaķi, vai drīzāk kaķis aprod ar to, ka meitenes grib spēlēties ar viņu.
Jāpiebilst, ka māsas ir nešķiramas, kur viena dodas, turp otra, ja viena klēpī rāpjas – otra klāt!
Arī bērniem ir prieks un protams rūpes mums visiem! Lai arī meitenes mūs nebeidz pārsteigt ar dažādiem pigoriem, kamēr neesam mājās, taču viss pieder pie augšanas un mācīšanās procesa!
Izturību mums un noteikti arī Jūsu patversmei – Jūs darāt fantastisku darbu!
Jauku vakaru,
Laura ar ģimeni!
Sveiciens jums no Čārlija un no manis mīļum, mīļš paldies par šo mīļuma iemiesojumu!!!!!! 🙂
Labdien, mani mīļie glābēji!
Paldies, ka palīdzējāt atrast man mājas.
Man šeit ir draudzene Pepija.
Mīļus un gaišus Ziemassvētkus visam Ulubeles kolektīvam, un visiem nelaimē nonākušajiem ķepainīšiem atrast labas mājas.
Ar cieņu, Miks un mani saimnieki Zaiga un Juris.
Pielikumā – Tā es dzīvoju…
Labdien!
2012.gada 30.decembrī mūsu mājās tika uzņemts jauns ģimenes loceklis Pūciņš. Ulubelē sudrabaini pelēkais runčuks bija pazīstams ar iesauku “DUS runcis”. Skaistulis pieteicās benzīna uzpildes stacijā un kopš septembra mēneša patversmē pacietīgi gaidīja savus jaunos saimniekus.
Saka, ka kaķi izvēloties savus pajumtes devējus, te nu droši neteiksim – saimniekus, jo Pūciņš noteikti nebūs kāda īpašumā vai pakļautībā. Runčuks ir ar spēcīgu raksturiņu, tomēr pāri visam plūst kaķa puiša neparasti lielā mīlestība. Mūsu māja ir piepildīta ar murrāšanu un pateicības izpausmēm. Katram tiek veltīts glāsts un mīļš skatiens, runčuks ir no sabiedriskajiem, jo piedalās gan ēdiena gatavošanā, gan vakara kopīgā pasēdēšanā pie zilā ekrāna.
Esam pateicīgi par šo Jaunā gada brīnumu un katru mīlestības un maiguma izpausmi novērtējam.
Patiesā priekā,
DUS runčuka Pūciņa jaunā ģimene
Sveicināti! Vēlamies parādīt, kā pie mums ir iedzīvojusies Pūciņa!
Labdien,
Vēlamies pievienot Jūsu rubrikai “Laimīgie stāsti” ieskatu par suņu mammas Dacītes adoptētās meitas Delmas gaitām. Delma tika adoptēta 2012.gada 9.novembrī. Decembra beigās sākam regulāras pastaigas, diemžēl pastaigas ir vairāk nepieciešamas mums saimniekiem, jo Delma labprātāk izmanto iespēju nokārtoties siltā dzīvoklī nevis laukā :), bet pamazām jau mēģina arī atstāt kaut ko ārā. Ļoti labprāt spēlējas ar mīkstām mantām, kā arī ar saimnieku meitiņu.
Protams, mēģina ar saviem zobiem pielabot virtuves krēslu dizainu 🙂
Ļoti patīk gulēt dīvānā, ka dažkārt saimniekam jāmeklē vieta, kur gulēt pa nakti :)))
Delma ir ļoti dzīvespriecīga, mīloša un jauka suņu meitene, kas ir pateicīga mums par iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi mīlošā gimenē.
Ar cieņu,
Delmas saimnieki
Elīna un Jānis
P.S. Papildus ziņa :)))
Labdien,
šodien jau ir panākumi, divas reizes ir atstājusi lieko ārā. Potes arī visas ir, Delmiņa ir veselīga un ļoooti mīļa, ar dakteri arī ir atradusi kontaktu, tā ka viss notiek. Un paldies par ieteikto kinologu, jo drīz noteikti iesim uz apmācību. Vēlreiz paldies jums par Delmu!!!!!