Laimīgi kopā!

Gunārs: Tā kā man vajadzēja saimnieci, es patversmē paņēmu kaķenīti vārdā Čita…
Mīce:
Tagad mani sauc par Mīci, esmu atradusi sev jaunas mājas un labi iekārtojusies.
Esmu ieguvusi sev jaunus draugus, ar lielo suni sadraudzējos pirmajās dienās, viņs ir foršs puika, atļauj man panašķoties pie savas bļodiņas, satiekoties uz taciņas sabučojamies un tad dodamies katrs savās darīšanās. Ar kaimiņu kaķeni Hiacinti tik viegli negāja, ieraudzīju viņu sēžam uz trepēm, redz kur būs draudzene un devos iepazīties, ko viņa – neganti iešņācās, iebļāvās un muka prom un es viņai pakaļ.
Hiacinte noslēpās krūmos. Tā tas turpinājās vēl dažas reizes, tagad spēlējoties trenkājam viena otru. Te ir tāds plašums un tādi medību lauki, cik koki izkāpelēti ,cik pelīšu ķerts…
Man šeit patīk un man liekas, ka es arī visiem patīku. Sveiciens visiem maniem draugiem.
Mīce

Labdien!
Pirms diviem mēnešiem jūs uzticējāt mums kaķenīti Murku.
Viņa bija ļoti tramīga un pirmās dienas tupēja zem gultas, vērojot mūs lielām, melnām acīm. Reiz sadusmojās un rūca kā pantēra stundas trīs… Bija problēmas arī ar punci.

Tagad kaķenīte ieguvusi otru vārdu – Saulcerīte, mēs viņu dēvējam par Saulīti. Kā jau Saulcerītei viņai patīk augstas virsmas, kā vāvere viņa lēkā no ledusskapja uz grāmatu plauktu, no plaukta uz klavierēm.
Kā katrai sevi cienošai meitenei, viņai ir interese par kosmētiku, tērpiem un citu sievišķīgu atribūtiku.

Īpaši našķi mums ir garneļu konservi ar tunci un vistu akniņas.
Paldies par mīļo kaķīti, kas kļuvis par pilntiesīgu mūsu ģimenes locekli!

Lai jums veicas!
Ar cieņu – Ieva un Silvis

Labdien, Līčos!

Maija beigās uz mūsu mājām no patversmes Līči, atceļoja kaķītis Karlo. Šo četru mēnešu laikā Karlo pie mums ir iedzīvojies. Kļuvis drošs, patstāvīgs un pieņēmies svarā par pāris kilogramiem.
Iesākums bija mazliet bailīgs, Karlo bija pārcietis kaķu vīrusu un organisms bija mazliet novārdzis. Kādu laiku padzīvojis drēbju skapī, Karlo ziņkārīgā daba ņēma virsroku un pamazām sāka iepazīt jaunās mājas.

Pēc nedēļas notika iepazīšanās ar mājās jau dzīvojošo sunīti Amīti, kurā nolēmām mierīgi līdzpastāvēt un netraucēt viens otra gaitām. Kad māja bija iepazīta un apgūta, radās vēlme iepazīt arī ārpasauli.

Pastaigas ārā izvērtās par neaizstājamu ikdienas sastāvdaļu. Nekad nebiju iedomājusies, ka šķirnes kaķis varētu noķert peli, kur nu vēl sikspārni, kuru lepns ienesa manā guļamistabā atrādīt un palaida vaļā… tagad jau esmu pieradusi, ka mans kaķis ķer peles un citas mazās radības.

Tagad pēc četriem mēnešiem Karlo ir kļuvis par īstu lauku kaķi un jūtas apmierināts ar dzīvi.

Dana un Karlo

Labdien!

Kā jau solīju – painformēŗšu par Čiko jauno dzīvi. Vārdusakot suņukam veicas labi. Pirmās 2 nedēļas mēs viņu turējām piesietu, bet tagad jau viņš skraida pats uz savu galvu. Prom no mājām neiet tā kā izskatās, ka jaunā vieta patīk. Ar ēšanu problēmu nav. Vienīgais pie katras iespējas cenšas tik istabā un tad jau pirmā vieta, kur jāskrien – dīvāns 🙂 Tur viņam patīk.

Ar cieņu
Lauris

Labdien,
3.februārī paņēmām āpgādībā divus skaistuļus – kucīti, kuru nosaucām par Bellu un suņu puiku – Bruno.

Suņukiem iet ļoti labi, jau pirmajā dienā pierada pie jaunajām mājām un teritorijas, aprēja visus, kas nāca ciemos. Pagalms ir ļoti liels, tāpēc, viņiem ir, kur likt savu enerģiju. Ir jau apguvuši dažas pamatkomandas, kā “šurpu”, “sēdēt”, un ar grūtībām “gulēt”, bet pie tā mēs vēl strādājam.

Labdien!
Vēlos sava tēta vārdā nosūtīt Jums stāstu par to, kā viņam un viņa adoptētajai kaķenītei Pūciņai klājas. 15.maijā viņš aizbrauca pēc sava liktenīgā kaķa. Un kā viņš teica, Pūciņa ir iekritusi ne tikai acīs ar savu krāsaino kažociņu, bet arī sirdī. Tēta stāsts:
“Ir riņķī jau vairāk kā nedēļa un Pūciņa ir iedzīvojusies. Vienmēr sagaida mani mājās, sēžot virtuvē pie loga. Pūciņas mīlīgās acis lūkojas, kā es pārrodos mājās. Tālāk seko stāstījujms par to, kā viņai pa dienu gājis un kas noticis otrpus logam. Tad kā jau jaunkundzei pieklājas Pūciņa parāda, ka jāiet pusdienās un tiek iedots kāds kārums.
Pūciņa vakaros saritinās manā klēpī un kopā tiek vērots TV, vai sēdēts pie datora. Mīļākā vieta, kur gulēt, ir mans spilvens vai uz gultas malas.
Viņa nav liela blēņdare, tikai aizkari pie logiem gan viņai nepatīk, tāpēc tos Pūciņa prot skaisti noraut. Es nedusmojos, jo kā gan uz tādu skaistuli un mīļuma iemiesojumu var dusmoties.
Tomēr visā visumā Pūciņa ir lieliska kaķene un mēs sadzīvojam kā cimds ar roku.”
Alvis un Pūciņa

P.S. Klāt arī pievienoju bildes. Pūciņa gan ir kustīga un pagaidām viņai labāk patīk, ka viņu glauda, nevis iemūžina ar fotoaparātu.

Kriksim sākums nebija laimīgs – kāda dzīvokļa īrnieki bija viņu atstājuši vienu pašu un pēc vairākām dienām viņu atrada dzīvokļa saimniece un atveda uz patversmi. Ilgi viņš tur nesabija, jo otrajā dienā atnācām mēs un paņēmām viņu līdzi. Tobrīd viņš bija vienīgais kaķēns patversmē, pusotru mēnesi vecs.
Pirmās dienas mazulis slēpās aiz dīvāna un tikai brīžiem sadūšojās nākt draudzēties, bet pēc dažām dienām bija apradis ar jauno vietu un sāka ar mums draudzēties.

Tagad mīļāku kaķi grūti iedomāties, un Kikī pārdzīvo, ja tiek uz nedēļas nogali atstāts viens. Dažreiz mēs domājam, ka tas tāpēc, ka viņš atceras, ka kādreiz ir atstāts.

Nu jau runčukam ir 7 mēneši, gāž podus (burtiskā nozīmē), dauzās apkārt un skaļi paziņo visas savas patikas un nepatikas. Ne mirkli neesam nožēlojuši, ka viņu paņēmām, jo astainis vienmēr padara dzīvi interesantāku un mājas siltākas.

Gunda & Oskars

Labdien!
Maijā no Līču dzīvnieku patversmes paņēmām suņuku. Viņš kopā ar savu mammu un brāļiem un māsām (kopā 5) tika atvesti uz patversmi no mazdārzinu Rūķīšu kolonijas. Pielikumā nosūtu jums bildītes ar suņuka jaunām mājām un draugiem.

2013.gada 12.maijā vienas no Līču dzīvnieku patversmē nonakušās rudās kucītes 5 kucēniem 2,5 mēnešu vecumā sāka sava ceļu uz jaunajām mājām Allažu pagastā, kur notiek pirmā iepazīšanās ar veco saimnieku Ringo.

Viss ir labi un mazais tiek pieņemts saimē. Vēl tik jāskatās ko par suņuku teiks 2 mājas kaķi.
Pēc pirmajiem iespaidiem suņuks, kam tika piešķirts vārds Ķimels, mazliet atpūtās un saldi nogulēja visu atlikušo dienu

Pastaiga ar suņu vectētiņu ir droša un patīkama

Iepazīšanās ar svītraino kaķeni Grietu, kas arī atceļojusi no Līču patversmes, tik pirms pieciem gadiem, un viņas dēlu runčuku Miku.

Ķimelis jau mazliet paaudzies un jūtas svarīgs kopīgi ar lielo Ringo nesot koku!

Un ir tik labi atpūsties kopā ar savu lielo draugu!

Tas esmu es – Ķimelis un man tagad ir 5 mēneši. Esmu paaudzies un liels un ļuku ausis sacelušās, lai labāk dzirdu un varu sargāt māju. Esmu daudz jau iemācījies, esmu kļuvis stiprs, ātri skrienu, augstu lecu un drīz iešu skolā Siguldā. Sveicieni visiem Līču patversmes iemītniekiem un novēlu katram atrast jaukas mājas. Man manas jaunās mājas patīk. Mani te mīl un es arī visus mīlu. Pat tos jocīgos kaķus, kas nemāk ar mani spēlēties.

Ar sveicieniem
Liena

Šodien aprit tieši seši mēneši, kopš mazulīte Terija pievienojās mūsu ģimenei. Kopā esam pavadījuši piedzīvojumu bagātu, našķu pilnu vasaru!
Sveicieni Ulubelei!

Terija, Gunta, Viesturs

Ulubeles melnā skaistule ir kuļuvusi par īstu pilsētas karalieni.

Paldies visiem darbiniekiem, kuri izčubina un pamāca suņus, jo sune Feja ir ļoti daudzīga, mīļa pret saimniekiem un ciemiņiem, arī mājas noteikumus un komandas apgūst ļoti ātri.
Paldies arī Ulubeles citiem iemītniekiem – Feja ir apradusi pie citiem suņiem, lieliem uz maziem, tāpēc uz ielas neaprej katru astaini, bet mēģina ar to sapazīties 🙂

Sveicieni,
Paula un Feja